Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Gustavs Kļava (1906.-1996.)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
01.12.2016

Juridiskās fakultātes dekāns no 1949.-1950. un 1951.-1954. gadam

Gustavs Kļava dzimis Krievijā, Ufas guberņā. Bērnību aizvadījis Brazīlijā (1908.-1913.) un Kanādā (1913.-1918). Gustava Kļavas pirmais amats bijis burtlicis Bostonā, Amerikas Savienotajās Valstīs. No 1922. līdz 1925. gadam studējis strādnieku fakultātē Maskavā, bet juridisko izglītību ieguvis Maskavas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē (1925.-1929.), kur arī strādājis asistenta amatā (1930.-1931.). No 1931. līdz 1941. gadam bijis docents, katedras vadītājs, direktora vietnieks augstākās izglītības iestādēs Kazaņā, Sverdlovskā un Saratovā. 1932. gadā Gustavam Kļavam piešķirts docenta zinātniskais nosaukumus, bet 1939. gadā viņš aizstāvējis juridisko zinātņu kandidāta disertāciju "Anglijas parlamenta vēlēšanu sistēma".

Gustavs Kļava Latvijas Universitātē darbu sāka 1941. gadā kā docents un Tiesību teorijas un tiesību vēstures katedras vadītājs. Vācu okupācijas laikā docents, katedras vadītājs un direktora vietnieks Kazaņas Valsts Juridiskajā institūtā (1941.-1944.). Gustavs Kļava 1944. gadā sācis darbu LPSR Ārlietu Tautas komisariātā kā Protokola un konsulārās daļas vadītājs. No 1946. līdz 1948. gadam Gustavs Kļava darbojies Ņujorkā (ASV) Apvienoto Nāciju organizācijā kā Tiesību departamenta padomnieks no PSRS. Atgriezies Latvijas PSR, Gustavs Kļava turpinājis darbu Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē docenta amatā. 1941.g. Juridiskajā fakultātē organizēja katedras, kā arī pats vadījis Valsts un tiesību teorijas un vēstures katedru (līdz 1958. gadam).

No 1949.-1950. un no 1951.-1954. gadam Juridiskās fakultātes dekāns. Gustavs Kļava 1958. gadā ievēlēts par Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valsts un tiesību zinātņu sektora vadītāju. Doktora disertāciju Gustavs Kļava aizstāvējis 1973. gadā, kopš 1974. gada profesors.

Skat. arī Birziņa L. Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki. Tiesiskā doma Latvijā XX gadsimtā. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 279.- 281.lpp.