Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Kārlis Dišlers (1878.-1954.)
Pēdējās izmaiņas veiktas:
01.12.2016

Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns no 1923.-1924., 1925.-1926., 1928.-1930., 1932.-1934. un 1936.-1938. gadam

Dzimis Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā. No 1892. gada līdz  1895.gadam mācījies  Tukuma pilsētas skolā. Pēc skolas beigšanas no 1897. līdz 1905. gadam strādājis par skolotāju Lielauces, Lielbērzes un Mūrmuižas- Berkenes pagastskolā. 1905. gadā izturējis iestājeksāmenus Narvas ģimnāzijā un ieguvis gatavības apliecību. Juridisko izglītību ieguvis Pēterburgas universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru 1910. gadā beidzis ar I šķiras diplomu un sudraba medaļu.  Par darbu “Administratīvā justīcija Francijā un Vācijā” saņēmis godalgu un atstāts fakultātes valststiesību katedrā gatavoties akadēmiskai darbībai (1910.- 1914.). No 1917. līdz 1919.gadam strādājis par docentu valststiesībās Omskas Politehniskā institūta ekonomikas nodaļā.

Kārlis Dišlers darba gaitas Latvijas Universitātē sācis 1920. gada vasarā kā docents administratīvās tiesībās. 1922. gadā sācis lasīt arī Latvijas valststiesību kursu. Ievērojot Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē iedibināto tradīciju, fakultātes dekāna amatā bijis katrus divus mācību gadus pēc kārtas. 1932. gadā Kārlis Dišlers aizstāvējis disertāciju  „Tautu pašnoteikšanās principa tiesiskais saturs“ un tajā pašā gadā  ievēlēts par profesoru.

Kārlis Dišlers bijis aktīvs arī politikā – no 1924. gada līdz 1927. gadam bija Rīgas pilsētas domes loceklis, bet no 1925. gada līdz 1928. gadam – 2. Saeimas deputāts. 1940. g. 30. augustā Tautas komisāru padome atbrīvoja no dekāna amata. Ar rektora J. Jurgena pavēli 1941.g. 17. jūnijā tiek atbrīvots no darba Latvijas Universitātē, jo jau 14. jūnijā kopā ar ģimeni tika izsūtīts uz Sibīriju Krasnojarskas novada Tasajevas rajonā, kur sākumā strādājis par sargu, tad skolotāju tehnikumā. Miris izsūtījumā. 1929.gadā apbalvots ar  III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Skat. arī Birziņa L. Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki. Tiesiskā doma Latvijā XX gadsimtā. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 51.- 68.lpp.