Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Attēlā (no kreisās): Juridiskās fakultātes komandas dalībnieki Dainis Pudelis, Agita Sprūde, Ivars Stankevičš, Zane Akermane
Attēlā (no kreisās): Juridiskās fakultātes komandas dalībnieki Dainis Pudelis, Agita Sprūde, Ivars Stankevičš, Zane Akermane

Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē
Agita Sprūde, LU JF komandas dalībniece
01.05.2013

No 29.marta līdz 6.aprīlim Vašingtonā, Amerikas Savienotajās Valstīs, 54. reizi norisinājās starptautisko tiesību tiesas procesa izspēle "Philip C. Jessup International Moot Court competition." Latviju tajās pārstāvēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistratūras studenti Dainis Pudelis, Agita Sprūde, Ivars Stankevičs un Zane Akermane, kuri izcīnīja augsto 36.vietu.

Šā gada sacensību kāzusa[1] galvenie problēmjautājumi bija saistīti ar dabas katastrofu un globālās sasilšanas skartu valsti Alfurnu, kura ūdens līmeņa paaugstināšanās rezultātā bija zaudējusi savu teritoriju. Cenšoties izvairīties no šāda bēdīga likteņa, Alfurma gar saviem krastiem būvēja dambjus, tiesa  tie sabruka un Alfurna nogrima tik un tā. Dambju būvei Alfurna aizņēmās lielas naudas summas no saviem bagātajiem kaimiņiem, to skaitā Rutāsijas, kuras ekonomika balstījās uz fosilo kurināmo izmantošanu. Rutāsija piekrita Alfurnai naudu aizdot tikai ar noteikumu, ka tā dambju būvi uzticēs Rutāsijas uzņēmumam. Kad izrādījās, ka šis uzņēmums, celtniecības procesā nav ievērojis industrijas standartus, kas noveda pie aizsargdambju sabrukšanas, un ir par vēlu ko būtiski labot, Alfurna sāka meklēt iespējas iegādāties citu teritoriju, kas būtu piemērota Alfurnas valsts pārvietošanai. Sagrautās infrastruktūras, postošo zemestrīču un citu problēmu dēļ Alfurna nespēja pārliecināt citas valstis, ka tai pietiks naudas teritorijas iegādei. Pirkuma līguma vietā  tika noslēgts nomas līgums ar Alfurnai draudzīgo Finutafu valsti par to, ka Alfurna uz 99 gadiem nomās vienu no Finutafu salām, turp pārvietojot arī daļu no valsts institūcijām. Ap to pašu laiku Rutāsija, pamatojoties uz to, ka Alfurnas teritorija ir pilnībā zem ūdens, un tāpēc tā vairs nav uzslatāma par valsti, kā arī to, ka nav veikta parāda atmaksa, konfiscēja Alfurnas centrālās bankas naudas līdzekļus, kas glabājās Rutāsijas bankā.  Turklāt Rutāsijas teritorijā bija nokļuvuši arī pāris tūkstoši alfurniešu, kas, glābjoties no nogrimšanas, uz plostiem bija atpeldējuši līdz Rutāsijas krastiem.  Rutāsija šos cilvēkus bija ievietojusi savā bēgļu centrā, pilnīgi nepieņemamos dzīvošanas apstākļos, kā rezultātā vairāki no šiem cilvēkiem nomira. Rutāsija, saprotot, ka „labi nebūs”, sāka meklēt veidu, kā atbrīvoties no pienākuma uzturēt Alfurnas migrantus. Risinājums tika atrasts ģeniāli vienkāršs - pārsūtīt tos uz kaimiņvalsti Saidee. Lai arī Saidee ir slavena ar saviem cilvēktiesību pārkāpumiem un nav ratificējusi Spīdzināšanas konvenciju – „kas prom no acīm, par to vairs nerunā”.

Sašutusī Alfurna vērsās ANO Starptautiskajā tiesā, lūdzot tiesu apstiprināt, ka Alfurna, joprojām ir valsts, kā arī to, ka Rutāzija ir rīkojusies pretrunā starptautiskajām tiesībām, pārkāpjot Alfurnas iebraucēju cilvēktiesības un piesavinoties Alfurnas Centrālās bankas rezerves.

Šogad sacensībās piedalījās 632 komandas no 92 valstīm, bet finālizspēlēs Vašingtonā sacentās labākās 126 komandas no 83 valstīm. Lai noteiktu sacensību uzvarētājus, sacensību tiesneši - dažādi augsta līmeņa juristi un akadēmiķi - vērtēja komandu rakstiskos darbus, šo vērtējumu pieskaitot rezultātiem izspēles mutiskajā daļā. Priekšsacīkstēs katra komanda uzstājās četras reizes: divas prasītāja un divas - atbildētāja - pozīcijā, tādejādi tika noteiktas 32 komandas, kuras tālāk  turpināja cīņu izslēgšanas kārtās.

Lai palīdzētu labāk sagatavoties finālizspēlēm tām komandām, kam nav nacionālās atlases, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde jau trešo gadu pēc kārtas rīkoja Baltijas kausa izcīņu, kur draudzības spēlēs tiek noskaidrota labākā komanda.  Šogad, Latvijas Universitāte pārliecinoši aizsāka gatavošanos Vašingtonas finālizspēlēm, atgriežot ceļojošo Baltijas kausu Rīgā.[2]

Finālā - Vašingtonā, Latvijas Universitātes komanda izcīnīja pārliecinošu uzvaru pār Bagdādes universitāti no Irākas,  tāpat arī pār Erevānas Valsts universitāti no Armēnijas un sīvā, bet ļoti aizraujošā spēlē pārspēja Ēotvoša Loranda (Eötvös Loránd) universitāti no Ungārijas. Diemžēl spraigā cīņā nācās piekāpties ļoti cienījamai komandai no Filipīnu Universitātes, kura jau iepriekš divas reizes bija triumfējusi šo izspēļu finālsacensībās.

Sacensību noslēgumā, pateicoties  3 uzvarām un kāzusa rakstiskajai analīzei, Latvijas komanda izcīnīja augsto 36.vietu, tikai par mata tiesu paliekot ārpus iespējas turpināt cīņu izslēgšanas spēlēs.

Komandas dalībnieki izsaka pateicību Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei par iespēju piedalīties šajās sacensībās un pierādīt, ka arī tik augsta līmeņa sacensībās, Latvijas komandai ir iespējas sasniegt labus rezultātus. Dalībnieki vislielāko pateicību izsaka arī komandas trenerim, fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoram Mārim Lejniekam, kura neatlaidīgais darbs un entuziasms sešu mēnešu garumā motivēja komandu tiekties pēc augstākajiem rezultātiem. Komanda ir pateicīga visiem, kas tieši vai netieši palīdzēja sagatavoties izspēles finālsacensībām sniedzot padomus, tiesājot treniņizspēles, sagādājot teorētisko literatūru, kā arī Rutai Vītiņai par palīdzību runas mākslas pilnveidošanā. Liels paldies arī Latvijas vēstniecībai ASV un Latvijas Republikas vēstniekam ASV Andrim Razānam par viesmīlīgo uzņemšanu.[3]


[1] Ar sacensību kāzusu var iepazīties šeit: <http://www.ilsa.org/jessuphome/competition-materials>

[2] Philip C. Jessup Baltijas kauss paliek Rīgā., 19.02.2013., Pieejams: <http://www.jfsp.lu.lv/zinas/t/18587/>

[3] Latvijas vēstnieks ASV tiekas ar Latvijas Universitātes studentiem., 05.04.2013., Pieejams: <http://www.mfa.gov.lv/lv/usa/aktualitates/2013/04-05/>