No kreisās: M.Volkova, I.Berkovičs, L.Rubene, U.Zeltiņš, trenere I.Kačevska. Foto no komandas personīgā arhīva.

No 19. līdz 24. martam Vīnē divpadsmito reizi notika gadskārtējās Willem C. Vis starptautiskās komercarbitrāžas izspēles sacensības. Latvijas Universitāti šoreiz pārstāvēja Juridiskās fakultātes pasniedzējas Ingas Kačevskas gatavotā komanda, kurā sastāvā bija Igors Berkovičs, Liena Rubene, Maija Volkova un Uģis Zeltiņš.

LU komanda šīm izspēlēm gatavojās vairāk nekā pusgadu – sākotnēji rakstot prasītāja un atbildētāja memorandus, tad gatavojoties mutiskajām prezentācijām. Komandai bija vienreizēja iespēja saņemt ekspertu – starptautisko arbitru apmācību, kā veidot savu uzstāšanos, kā strukturēt argumentus u.c., ko sniedza Arbitru Institūta (Chartered Institute of Arbitrators) Eiropas nodaļas vadītājs Endrjū Burs (Andrew Burr) un Litltonas Juristu kameras (Littleton Chambers) biedrs Lords Deivids Hekings (David Hacking), kas speciāli šajā nolūkā ieradās Rīgā.  Sacensībās piedalījās 154 komandas no pasaules dažādām mācību iestādēm. Pēc četrām priekšsacīkšu izspēlēm 32 no tām cīnījās izslēgšanas raundos. Par uzvarētājiem kļuva Stetsonas Universitātes komanda no ASV, fināla izspēlē uzvarot Vīnes Universitātes studentus. Latvijas Universitātes komandas pretinieki sacensībās bija Prištinas Universitāte, Dienvidu Metodistu Universitāte, Melburnas Viktorijas Universitāte un Floridas Universitāte.  Sacensībās risināmais uzdevums kā parasti sastāvēja no divām daļām: apjomīgākā no tām bija saistīta ar ANO Konvencijas par starptautisko preču pirkuma un pārdevuma līgumu piemērošanu, bet otra – ar šķīrējtiesas jurisdikciju.  Prasītājs kā pircējs bija vienojies ar atbildētāju kā pārdevēju par kakao pupiņu piegādi. Taču nolīgtajā laikā un pat vairākus mēnešus pēc tam piegāde izrādījās neiespējama, jo sakarā ar vētras izraisītiem kakao plantāciju postījumiem pārdevēja valsts bija izsludinājusi eksporta embargo. Lai būtu iespējams turpināt ražošanu, pircējam beidzot nācās iegādāties kakao citviet, taču krietni dārgāk nekā nolīgts ar atbildētāju, jo starplaikā cenas bija kļuvušas neparasti augstas. Tādēļ prasītājs no atbildētāja vēlējās saņemt it kā pārmaksāto summu, taču pēdējais iebilda, ka piegāde drīkstēja nenotikt saskaņā ar Konvencijas 79.pantu, kā arī apstrīdēja aprēķināto zaudējumu summu.  Atbilstoši aizstāvamajai pozīcijai pusēm arī nācās argumentēt, vai prasītājs bija laikus paziņojis par kakao līguma laušanu. Pret prasību atbildētājs iebilda, apgalvojot, ka tās apmierināšanas gadījumā jāveic ieskaita prasību, kura pamats ir cukura piegādes līgums starp tiem pašiem līdzējiem. Transportēšanas laikā cukurs mitruma dēļ bija kļuvis nelietojams un tādēļ prasītājs nevēlējās par to maksāt, taču, pēc atbildētāja domām, zaudējums bija radies pēc riska pārejas no pārdevēja uz pircēju. Lai arī cukura līgumā bija iekļauta gluži cita šķīrējtiesas klauzula, jurisdikciju šajā jautājumā atbildētājs pamatoja ar reglamenta punktu, kas pat šādos gadījumos tribunālam piešķir kompetenci lemt par ieskaita prasībām. 
Minētais pretrunīgi vērtētais punkts iekļauts Šveices tirdzniecības un rūpniecības kameru šķīrējtiesu reglamentā, kas stājās spēkā 2004.gadā, proti, pēc kakao līguma noslēgšanas, tādēļ pušu strīdu izraisīja jautājumi par šīs normas piemērojamību un iespējamo netiešo vienošanos sākotnējo šķīrējtiesas līgumu grozīt vai vienpusēji paplašināt. Tāpat prasītāja un atbildētāja viedokļi atšķīrās jautājumos par to, vai ieskaita prasība var pārsniegt pamatprasību, kā arī, vai tai jābūt likvīdai.  Tiesas izspēles nenoliedzami papildina juridisko izglītību. Tas attiecas arī uz starptautiskās komercarbitrāžas sacensībām, jo tās ir īpašas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, atšķirībā no lielākās daļas citu sacensību tajās risināmais uzdevums sastāv nevis no situācijas izklāsta, bet gan no dokumentu kopuma. Tajā iekļauta pušu sarakste, pierādījumi un procesuālie dokumenti. Tādējādi iespējami precīzi tiek atdarināta un apgūta īsta šķīrējtiesas procesa norise. Otrkārt, sacensībās kā arbitri piedalās daudzi no pasaules ievērojamākajiem starptautisko tirdzniecības tiesību un šķīrējtiesas procesuālo tiesību speciālistiem, piemēram, Franko Ferrari, Martins Hanters un Klauss Peters Bergers u.c.  Pēc katras izspēles arbitri izsaka savu viedokli par komandu sniegumu un to atšķirīgās domas ļauj ieskatīties starptautiskās komercarbitrāžas realitātē: viedokļu sakritība par strīdīgiem jautājumiem bieži ir drīzāk nejaušība nevis likumsakarība, patiesības kritērijs ir idejas autora vārds, bet nevis piedāvātais pamatojums. Šī jurisprudencei tik tipiskā īpatnība ir jo sevišķi izteikta starptautiskajās tirdzniecības tiesībās. Treškārt, jau ierasts, ka līdztekus sacensībām Vīnē notiek arī dažādi sarīkojumi un konferences gan komandu treneriem un arbitriem, gan izspēļu dalībniekiem un citiem interesentiem.  Nolūkā labāk iepazīties ar komercarbitrāžas sabiedrības pārstāvjiem un jaunākajām vēsmām, Vīnē ierodas daudzu starptautiski pazīstamu juridisko biroju darbinieki, akadēmiskais personāls, kā arī tie, kuri par komercarbitrāžas pasaulei piederīgiem vēlas kļūt. Šī iemesla dēļ Willem C. Vis izspēles ir ne vien komercarbitrāžas sacensības, bet arī īpaša tikšanās vieta visiem nozares pētniekiem un praktiķiem. Sīkāku informāciju par šīm sacensībām iespējams iegūt internetā: www.cisg.law.pace.edu/vis.html. Tur varēs atrast arī trīspadsmito sacensību uzdevumu un ikvienam tiesību studentam atkal tiks piedāvāta iespēja iegūt vērtīgu pieredzi un zināšanas. Dalībnieku skaits no vienas valsts vai mācību iestādes nav ierobežots. 
LU komanda pateicas gan Litltonas kamerai un Eiropas Arbitru institūtam par vērtīgiem padomiem gatavošanās procesa laikā, gan JF par finansiālo atbalstu dalībai šajās sacensībās un izsaka cerību, ka turpmāk līdzīgi kā citās valstīs arī ar privātās iniciatīvas palīdzību arvien vairāk Latvijas studentu gūs iespēju sacensties ar topošajiem juristiem no visas pasaules.

Share