Pateicoties fakultātes bijušā studenta Sigurda Lindiņa dāsnam novēlējumam, 2012. gadā īstenota ecere izveidot Juridiskās fakultātes Dekānu galeriju.

Lindiņš studijas, toreiz Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, uzsāka 1937. gadā, bet jau 1939. gadā iesaukts obligātajā Latvijas valsts kara dienestā, kas studijas liek pārtraukt. Vēlāk bijis spiests dienēt gan Sarkanarmijā, gan arī Latvijas leģionā un turpmākie Otrā pasaules kara notikumi nav žēlojuši arī viņa ģimeni. Pēc kara nav bijis iespējas studijas turpināt gan finansiālu iemeslu dēļ, gan arī tādēļ, ka trimdā – Lielbritānijā – piedzīvota atklāsme, ka tur valda pavisam cita tiesību saime. Sapnis kļūt par juristu tā arī paliek nepiepildīts.

Lindiņš savu mūža nogali aizvada Austrālijā, kur 2000. gadā aiziet mūžībā un tagad atdusas Lestenes Brāļu kapos. Savā testamentā viņš atvēl līdzekļus arī „fakultātes dekānam, izlietošanai fakultātes vajadzībām un labumam”.

„Pieņemu, ka viņš atcerējās tās skaistās jaunības dienas brīvajā Latvijā, bezbēdībā un neizārdītā ģimenē - raugoties sološā nākotnē sasniegt izvēlēto, kļūt par juristu un strādāt savā zemē. Tad nāca smagie likteņa sitieni un viss, kas bija iecerēts, sabruka. Viņš palika studijas nenobeidzis, kas laikam grauza, kaut nekad to nepieminēja. Tā sāpe sirdī varbūt motivēja kaut ko ziedot jaunības sapņiem,” stāsta Sigurda Lindiņa atraitne Laima Eleonora Lindiņa, kura dzīvesbiedra novēlējumu fakultātei šobrīd vēl papildinājusi ar saviem līdzekļiem.

Juridiskās fakultātes dekāne galerijas atklāšanas pasākumā Kristīne Strada-Rozenberga norāda, ka „šāda mīlestība pret izvēlēto profesiju un lojalitāte savai augstskolai ir patiesi apbrīnojama”, tādēļ fakultāte atradusi veidu, kā savu bijušo studentu vienmēr paturēt gaišā piemiņā. Ilgi, rūpīgi plānota un visbeidzot, izmantojot Sigurda Lindiņa testamentā atvēlētos līdzekļus, īstenota iecere izveidot fakultātes dekānu galeriju. Līdzīgi kā Latvijas Universitātes Senāta zāles sienas rotā bijušo rektoru attēli, tā tagad jaunizveidotā fakultātes Sēžu zālē apzināta Juridiskās fakultātes vēsture un aplūkojami tās dekāni, bet bijušā studenta piemiņai izvietota piemiņas plāksne.

Mecenāta atvēlētie līdzekļi izmantoti arī Senās Romas jurista Papiniāna balvas izveidei ievērojamiem tiesībzinātniekiem, kā arī taisnības dievietes Temīdas bronzas statuju izveidei, lai apbalvotu studentus – tiesu izspēļu laureātus.

Amerikas latviete Anna Justīne Čakste - Rollins (ASV, Arizona) ir Latvijas Republikas pirmā prezidenta un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesora Jāņa Čakstes mazmeita, kā arī profesora Konstantīna Čakstes meita.

Neraugoties uz augstajiem amatiem, Jānis Čakste darbojās arī izglītības laukā. Viņš ir viens no Latvijas Augstskolas, t.i., LU dibinātājiem, aktīvi piedaloties Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes izveidē. Viņš bija pirmais Starptautisko publisko tiesību kursa pasniedzējs. 1919. gada 14. novembrī J. Čaksti ievēlēja par profesoru.

Konstantīns Čakste LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti absolvēja 1925. gadā. 1928. gadā viņš tika ievēlēts par LU jaunāko asistentu un gadu gaitā kļuva par studentu ļoti iemīļotu pasniedzēju. 1931. gadā pēc habilitācijas darba "Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs" aizstāvēšanas K. Čakste kļuva par LU privātdocentu civiltiesību katedrā, bet 1934. gadā - par docentu. Kopš 1935. gada viņš bija arī docents tirdzniecības tiesībās. 1937. gadā viņš kļuva par vecāko docentu, vēlāk par ārkārtējo profesoru un lasīja tirdzniecības un civiltiesību kursu tautsaimniekiem.

Pēc Annas Justīnes Čakstes-Rollins novēlējuma kopš 2011. gada 10% no summas par Konstantīna Čakstes grāmatas „Civiltiesības” pārdotajiem eksemplāriem nonāk LU JF studentu un fakultātes vajadzībām. Par šiem līdzekļiem labiekārtota auditorija doktorantūras studentiem, kā arī fakultātes konferenču zāle.

2013. gada 6. februārī Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences juridiskās zinātnes plenārsēdes laikā tika atklāta jaunizveidotā Juridiskās fakultātes konferenču zāle.

Šis ir viens no finansiāli vērienīgākajiem projektiem fakultātes vēsturē, kas īstenots, saņemot atbalstu arī no LU mecenāta Džona Goldes (John Golde), kurš sava tēva- fakultātes 1931. gada absolventa Teņa Goldes piemiņai un telpas labiekārtošanai ziedojis 5000 ASV dolāru. 

Zālē izvietotas tulkošanas kabīnes, kas ļauj pasākuma norisi tulkot divās mērķvalodās vienlaikus. Telpa spēj uzņemt pasākumus ar maksimāli 100 dalībniekiem. Referenti dažādās norisēs var piedalīties arī video konferences veidā.

Fakultāte ir īpaši gandarīta, ka ar LU Fonda atbalstu izdevies sadarbības attiecības stiprināt, kas 2013. gada nogalē vainagojies atbalstītāja otrreizējā ziedojumā, arī šoreiz - 5000 ASV dolāru apmērā. Mecenāts šos līdzekļus atvēlējis sava vectēva Teņa Goldes piemiņai, kurš līdz izsūtījumam uz Sibīriju 1949. gadā praktizējis kā advokāts Rīgā un Rūjienā. 

Goldes jaunatvēlētie līdzekļi izmantoti profesionālas videokameras iegādei, lai Juridiskās fakultātes organizētās konferences, seminārus, tiesu izspēles un daudzus citus pasākumus padarītu pieejamus arī tiem, kas attiecīgās norises nevarēs vērot klātienē. Jaunās tehniskās iespējas nodrošinās izdevību veikt dažādu pasākumu augstas izšķirtspējas videoierakstu, kā arī translēt tiešraides internetā.

Nodibinājums Latvijas Universitātes (LU) fonds darbojas kopš 2004. gada un ir respektabla filantropijas organizācija, kura rūpējas par izciliem, centīgiem studentiem, pedagogiem, zinātniekiem un ar izciliem izglītības, zinātnes un kultūras darbiniekiem sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem.

Ar mecenātu un LU fonda atbalstu Juridiskā fakultāte īstenojusi dažādas ieceres un projektus.

2015. gadā:

2014. gadā:

2013. gadā:

2012. gadā:

2011. gadā:

2010. gadā: