Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

No kreisās: Jūlija Valpētere, Artūrs Kazāks, Edgars Pundurs, Elīna Andrijevska. Foto no komandas personīgā arhīva.
Latvijas Universitātes studenti jau 18. reizi Latviju pārstāv komercarbitrāžas olimpiskajās spēlēs
Artūrs Kazāks, Latvijas Universitātes komandas dalībnieks
02.05.2018.

Šā gada marta nogalē Austrijā, Vīnē jau 25. reizi norisinājās gadskārtējā Vilema K. Visa starptautiskās komercarbitrāžas izspēle (The 25th Annual Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot), kas ir pasaulē lielākās sacensības šajā nozarē un tiek dēvētas par komercarbitrāžas "olimpiskajām spēlēm". Kā vienīgo komandu no Latvijas sacensībās pārstāvēja četri Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) studenti - Elīna Andrijevska, Artūrs Kazāks, Edgars Pundurs un Jūlija Valpētere.

Sacensību struktūra sastāv no divām būtiskām daļām: rakstiskā daļa, kuras ietvaros tiek gatavoti prasītāja un atbildētāja memorandi, jeb paskaidrojumi, un mutvārdu daļa, kas balstīta uz rakstveidā sagatavotajiem memorandiem un, kura apjoma ziņā līdzinās pilnībā izstrādātam diplomdarbam. Abu daļu vērtēšanā tiek pieaicināti juridiskās nozares eksperti, praktizējoši juristi un arbitri no visas pasaules. Gan rakstiskajā gan mutvārdu daļā tiek izskatīti praksē aktuāli no pušu līgumiskām attiecībā izrietoši jautājumi, kurus regulē Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, kā arī ar strīda izšķiršanu arbitrāžas procesā saistīti procesuālie jautājumi, kas pakļauti konkrētajā gadījumā noteiktiem Arbitrāžas noteikumiem. Sacensību ietvaros komandas no romāņu-ģermāņu tiesību (civil law) sistēmas valstīm gatavo rakstiskās daļas un uzstājas mutvārdu daļā pret anglosakšu tiesību (common law) sistēmas valstu komandām, tādējādi gūstot pieredzi metodēs un juridiskajos paņēmienos, kādi tiek izmantoti citās tiesību sistēmās. Gan rakstisko, gan mutvārdu daļu vērtē juridiskās nozares eksperti, praktiķi un teorētiķi no abām pieminētajām tiesību sistēmām.

Šā gada kāzusā tika apskatīti procesuālie jautājumi saistībā ar trešo personu arbitrāžas procesa finansējuma ietekmi uz arbitra neatkarību un objektivitāti strīda izskatīšanā, paša arbitra tiesībām piedalīties pieteikuma par viņa noraidījumu izskatīšanā un no tā izrietošajām sekām, kā arī procesuālo jautājumu strīdu izšķirošo institūciju pieaicināšanu ad hoc arbitrāžā. Savukārt kāzusa materiāltiesiskā daļa ietvēra jautājumus par preces kvalitātes atbilstību līguma noteikumiem un videi draudzīgas ražošanas ietekmi uz preces juridisko “kvalitāti”, kurā strīds starp diviem videi draudzīgas un ekoloģiski tīras ražošanas segmentā strādājošiem uzņēmumiem izcēlies pēc tam, kad pasūtītājs atteicies samaksāt piegādātājam par 20 000 saņemtām šokolādes kūkām, kuru ražošanā ticis izmantots kakao, kas iegūts no fermām valstī, kuras valdības korupcijas skandāla rezultātā atklājusies videi draudzīgu ražošanu apliecinošo sertifikātu un aizsargājamo dabas zonu detālplānojumu sistēmiska viltošanas shēma. Turklāt, strīda izskatīšanā izšķirošu lomu spēlēja jautājumi, par kārtību kādā līgumslēdzēja puses standarta noteikumi kļūst par līguma sastāvdaļu, līgumslēdzēja pušu nodoma interpretācija un tas, kuras līgumslēdzēja puses standarta noteikumi ir piemērojami, ja katra puse vēlas piemērot tieši savus standarta noteikumus.

Komandas pievērsās padziļinātai ANO 1980. gada 11. aprīļa Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem izpētei, pētot ekspertu komentārus un viedokļus par strīdam piemērojamajām tiesību normām, kā arī izzinot pastāvošo tiesu praksi Konvencijas piemērošanā līdzīgos gadījumos, ievērojot Konvencijas vienveidīgas interpretācijas piemērošanas principu.

Sevišķi būtiska nozīme tika piešķirta kāzusa faktu izklāstam un juridiskās argumentācijas strukturēšanai savas pozīcijas veiksmīgai pasniegšanai un argumentu izklāstam mutvārdu raundos, uzsvaru liekot uz runas prasmi. Komandām no iepriekš sagatavotajiem juridiski plaši argumentētajiem memorandiem ir jāspēj apkopot katras puses spēcīgākie argumenti, kurus izklāstīt arbitriem, ņemot vērā arī otras puses pozīciju un iespējamos argumentus, kā arī potenciālos arbitru jautājumus, kuri parasti visvairāk seko tieši pieskaroties vājākam argumentam vai netieši nonākot strīdīgā pozīcijā attiecībā uz otras puses spēcīgākajiem argumentiem. Tieši mutvārdu kārtā lielu lomu spēlē ne tikai zināšanas par kāzusu, piemērojamajiem normatīvajiem aktiem vai tiesu praksi, bet arī paša runātāja argumentācijas spējas, oratora dotības un mazliet arī šarms. Katras komandas dalībniekam ir labi zināms, ka tas kas tiek pateikts ir tik pat nozīmīgs, kā tas kā tas tiek pateikts.

Šī gada sacensībās kopumā piedalījās 366 komandas no visas pasaules un tādējādi sacensības savā 25. pastāvēšanas gadā turpina saglabāt tradīciju un pulcēt ar katru gadu aizvien vairāk komandu no visas pasaules. No 366 komandām pēc četriem mutvārdu raundiem 64 komandas ar kopvērtējumā augstāko punktu skaitu iekļūst izslēgšanas raundos un turpina cīņu jau viena pret otru par iekļūšanu nākamajā kārtā.

Galvenajās sacensībās Vīnē komanda aizvadīja aizraujošus mutvārdu raundus pret tādām spēcīgām komandām kā Bostonas Universitāti (ASV), Londonas Ekonomikas skolu (Lielbritānija), Getingenes Universitāti (Vācija) un Nikola Titulesku Universitāti (Rumānija).

Neskatoties uz izspēļu vērtējušo arbitru komentāriem par argumentācijas un uzstāšanos augsto kvalitāti, diemžēl šogad Latvijas Universitātes komandai neizdevās iekļūt 64 komandu izslēgšanas raundos, taču sacensību gala rezultāti un ieņemtā vieta līdz pat šim brīdim vēl nav tikusi publicēta.

Vēl pirms galvenajām sacensībām Vīnē, ik gadu visā pasaulē tiek rīkotas priekšsacīkstes, kurās piedaloties komandām ir lieliska iespēja trenēt savas argumentācijas prasmes un jau pirms pašām sacensībām Vīnē īstu arbitru priekša izmēģināt savus argumentus un to izklāsta struktūru pret citām komandām. Priekšsacīkstes ierasti iesākas ar konferenci, kurā nozares profesionāļi sniedz ieskatu ar komercarbitrāžu saistītajos jautājumos, bieži arī saistībā ar sacensību kāzusa saturu, kas dalībniekiem dod papildus ieskatu risināmajos jautājumos. Pateicoties Latvijas Universitātes Studentu padomes piešķirtajam finansējumam, gatavojoties šī gada sacensībām Latvijas Universitātes komandai bija iespēja doties piedalīties Brno (Čehijā), Helsinkos (Somijā) un Belgradā (Serbijā) rīkotajās priekšsacīkstēs.

Ņemot vērā, ka priekšsacīkšu rezultāti neietekmē gala rezultātus galvenajās sacensībās Vīnē, priekšsacīkstes ir iespēja komandām attīstīt savus argumentus un noskaidrot kuri argumenti ir efektīvi un kāds runas stils vis labāk panāk vēlamo rezultātu argumenta pasniegšanā. Kā arī, ievērojot to, ka arbitri tā pat kā komandu dalībnieki nāk no dažādām valstīm un tiesību sistēmām, priekšsacīkstes dod komandu dalībniekiem iespēju izjust arbitru atšķirīgos arbitrāžas procesa vadības veidus un sagatavoties gan sniegt pārliecinošu monologu, gan nekad nepalikt atbildi parādā un izkļūt no dažbrīd šķietami neizsīkstošas jautājumu sērijas, cenšoties tajā iekļaut arī savas puses argumentus.

Arī Rīga šogad bija uzņemošā pilsēta šīm priekšsacīkstēm un šogad jau 12. gadu pēc kārtas no 22. līdz 24.februārim norisinājās - Rīgas Vilema K. Visa komercarbitrāžas tiesību izspēles priekšsacīkstes. Priekšsacīkstēm iesākoties ar konferenci, tajās piedalījās kopā 11 komandas no Gdaņskas Universitātes (Polija), Marmaras Universitātes (Turcija), S.S. Aleksejeva privātā tiesību pētniecības centra (Krievija), Vircburgas Universitātes (Vācija), Helsinku Universitātes (Somija), tai skaitā 5 komandas pret kurām sacentās Latvijas Universitātes komanda: Sanktgallenes Universitātes (Šveice), Parīzes Saklē universitātes (Francija), Baireitas Universitātes (Vācija), Baltkrievijas Valsts universitātes (Baltkrievija) un Utrehtas Universitātes (Nīderlande). Savukārt komandas izspēlēs vērtēja praktizējoši juristi no Austrijas, Baltkrievijas, Itālijas, Krievijas, Lielbritānijas, Polijas, Šveices, Vācijas un Latvijas.

Komanda vēlas izteikt visdziļāko pateicību komandas treneriem LU JF asociētajai profesorei Dr.iur. Ingai Kačevskai un absolventam Mg.iur. Andrim Dimantam par ieguldīto darbu, pūlēm un neatlaidību komandas attīstībā, kā arī LU Studentu padomei, LU JF Studentu pašpārvaldei, iepriekšējo izspēļu dalībniekiem par palīdzību sagatavošanās procesā un visiem, kas ieguldījuši laiku komandā.