Foto: Jānis Bērziņš

Latvijas Universitātes (LU) Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2024. gada 9.februārī Zanda Dāvida aizstāvēs promocijas darbu – publikāciju kopu "Patērētāja lēmuma autonomija negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumā digitālajā vidē" civiltiesību apakšnozarē zinātnes doktora grāda (Ph.D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai. Darbs izstrādāts LU asoc. profesora Dr.iur. Vadima Mantrova vadībā.

Pētījuma galvenā būtība

Digitālo tehnoloģiju attīstība ir vecinājusi jaunu, patērētāju datu apstrādē balstītu komercprakses veidu rašanos, kas būtiski mazina patērētāja lēmuma autonomiju digitālajā vidē. Patērētāja lēmuma autonomija ir viens no svarīgākajiem patērētāju tiesību principiem, kura tiesiskajā aizsardzībā Eiropas Savienības un Latvijas tiesībās nozīmīga loma ir negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumam. Tomēr minētais regulējums ir radīts industriālā tirgus apstākļos, līdz ar to tā izstrādes procesā nav ņemtas vērā digitālās vides īpatnības un tās radītie riski patērētāja lēmuma autonomijai.

Tādējādi darba mērķis ir sistēmiski un kritiski izpētīt patērētāja lēmuma autonomiju negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumā digitālajā vidē, identificējot aktuālos problēmjautājumus un sniedzot priekšlikumus to risināšanai.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā ir pētīta patērētāja lēmuma autonomija digitālajā vidē, definējot patērētāja lēmuma autonomijas jēdzienu un analizējot patērētāja lēmuma autonomijas aizsardzības tiesisko pamatu. Tāpat darbā tiek atklāta jēdzienu tehnoloģiskā komercprakse un digitālā komercprakse loma patērētāja lēmuma autonomijas koncepta izpratnē un identificēti aktuālie patērētāja lēmuma autonomijai nevēlamie tehnoloģiskās komercprakses veidi un apstākļi, kas rada nopietnu risku patērētāja lēmuma autonomijas ietekmēšanai digitālajā vidē pretēji patērētāju interesēm. Darbā kopsakarā ar ES tiesībām ir analizēts negodīgas komercprakses aizlieguma regulējums, vērtējot to, vai tas ir atbilstošs patērētāja lēmuma autonomijas efektīvai aizsardzībai digitālajā vidē. Vadoties no darbā secinātā, tiek izvirzīti priekšlikumi konstatēto problēmu risināšanai. Darba rezultātā tiek rosināts pilnveidot Eiropas Savienības un Latvijas negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumu un tā izpratni, cita starpā, sniedzot likumdošanas priekšlikumus Negodīgas komercprakses direktīvas un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma modernizēšanai.

 

Pētījuma novitāte

Darba izstrādes laikā Eiropas tiesību literatūrā izteikti aicinājumi pārskatīt negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumu, lai veiksmīgāk piemērotos digitālās vides realitātei. Minētā polemika, tai skaitā teorētisko un praktisko aspektu izpēte, ir pirmsākuma stadijā, turklāt tā nav tieši adresēta patērētāja lēmuma autonomijas digitālajā vidē jautājuma izpētei, tādējādi šobrīd ES tiesību literatūrā nav visaptverošu un padziļinātu pētījumu tieši par negodīgas komercprakses aizlieguma regulējuma izaicinājumiem patērētāja lēmuma autonomijas aizsardzībai digitālajā vidē. Savukārt Latvijā negodīgas komercprakses aizlieguma institūts ir maz pētīts, turklāt nozīmīgi pētījumi par tā lomu digitālās tirgvedības un patērētāja lēmuma autonomijas aizsardzības digitālajā vidē kontekstā nav izstrādāti.

 

Pētījuma nozīme

Darbs ir teorētiski nozīmīgs ES un Latvijas patērētāju tiesību, īpaši negodīgas komercprakses aizlieguma tiesību zinātnes attīstībā. Turklāt darbs ir ne tikai viens no jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, bet ir arī vienīgais zinātniskais pētījums Latvijā, kas ir mērķēts tieši uz patērētāju tiesību aizsardzības, šajā gadījumā – patērētāja lēmuma autonomijas negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumā digitālajā vidē jautājuma analīzi, un vienīgais, autorei zināmais, promocijas darbs mūsdienu Eiropā, kas padziļināti un visaptveroši pēta tieši patērētāja lēmuma autonomiju negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumā digitālajā vidē.

Darba zinātniski praktiskā vērtība ir iespēja to izmantot ES un Latvijas tiesību piemērotājiem kā skaidrojumu par negodīgas komercprakses aizlieguma regulējumu patērētāja lēmuma autonomijas aizsardzībai digitālajā vidē un kā komentāru vairāku nozīmīgu Negodīgas komercprakses direktīvas un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma pantu iztulkošanai. Vienlaikus darbam ir aktuāla nozīme likumdošanas jomā, jo īpaši tagad, kad ES ir uzsākta atsauksmju sniegšana un sabiedriskā apspriešana par Negodīgas komercprakses direktīvas piemērotību augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai digitālajā vidē, bet vēl nav veikts iegūto rezultātu izvērtējums, teorētisko un praktisko aspektu izpēte. Vienlaikus darbs ir izmantojams vadībzinātnes, datorzinātnes un informācijas tehnoloģiju zinātnes un tiesību zinātnes studentu teorētiskajā apmācībā, īpaši digitālā mārketinga, intelektuālo robotizēto sistēmu izstrādes ētikas, patērētāju tiesību aizsardzības un negodīgas komercprakses aizlieguma tiesību studiju kursos. Jau tagad darba tēzes un tajā iekļautās publikācijas kā avoti tiek izmantoti pedagoģiskajā un akadēmiskajā darbā, autorei strādājot gan ar Latvijas, gan citu valstu universitāšu studentiem. Būtiska praktiska nozīme darbam ir autores 2022. gadā izstrādātajā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Erasmus programmas studiju kursā “EU Unfair Commercial Practices Prohibition Law”, kas ir pirmais šāda veida kurss Latvijā un vienīgais, autorei zināmais, šāda veida kurss arī Eiropas universitātēs.

 

Zinātniskā grāda pretendentes Z.Dāvida darbu recenzē Rīgas Stradiņa universitātes profesors (iekļauts LU Tiesību zinātnes promocijas padomes sastāvā), Dr.iur. Jānis Grasis, Rīgas Stradiņa universitātes asoc.profesore, Dr.iur Marta Urbāne un Tartu Universitātes (Igaunija) profesore, Dr.iur. Karina Zeina (Karin Sein).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2024. gada 9.februārī plkst. 10:00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes tiesas zālē (Raiņa bulv.19, 8. auditorijā – 260. telpā, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).

Share