LU konference
Publikācijā analizēts jūras līdzāspastāvēšanas (marine co-existence) jēdziens un tā tiesiskie īstenošanas ceļi, īpašu uzmanību pievēršot ilgtspējīgai atkrastes vēja enerģijas attīstībai Baltijas un Ziemeļjūrā. Pētījumā konceptuāli nošķirta aktīvā un pasīvā jūras līdzāspastāvēšana, kā arī izvērtēti galvenie regulatīvie instrumenti, kas ietekmē dažādu jūras telpas izmantošanas veidu savstarpējo saskaņošanu, tostarp jūras telpiskā plānošana, stratēģiskais vides novērtējums, iepirkumu mehānismi un atļauju piešķiršanas procedūras. Raksts balstīts salīdzinošā analīzē par Baltijas un Ziemeļjūras reģiona valstu tiesisko regulējumu un praksi.
Raksts publicēts žurnāla “Ocean Development & International Law” 2025. gada 4. numurā (56. sējums), kas veidots kā īpašais tematiskais izdevums (special issue) par Ziemeļvalstu skatījumu uz atkrastes vēja enerģijas dzīves ciklu - “The Lifecycle of Offshore Wind Power: Nordic Legal Perspectives”. Tematiskajā izdevumā apkopoti 13 autoru pētījumi, un to rediģējuši starptautiski atzīti viesredaktori Gabriela Argüello, Ignacio Herrera Anchustegui un Henrik Ringbom.
Žurnāls “Ocean Development & International Law” atbilstoši Scopus (CiteScore/SJR) klasifikācijai ierindojas Q2 kvartilē, savukārt Web of Science (Journal Impact Factor) ietvaros atsevišķās tiesību zinātņu kategorijās tas tiek klasificēts kā Q1 žurnāls.
Raksts pieejams elektroniski, savukārt ar visu tematisko izdevumu iespējams iepazīties šeit.
, kura līdzautore ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Dr. iur. Leila Neimane. Raksts tapis sadarbībā ar pētniecēm – prof. Sigrid Eskeland Schütz no Bergenas Universitātes un prof. Lena Gipperth no Gēteborgas Universitātes.
){kind=link}