“Pēdējo divu gadu laikā esam konsekventi stiprinājuši Universitātes pētniecības kvalitāti un starptautisko klātbūtni, fokusējoties uz ilgtermiņa attīstību. Neatkarīgais starptautiskais novērtējums sniedz vispusīgu apliecinājumu mūsu paveiktajam, izgaismojot gan zinātnisko sniegumu, gan ietekmi un izaugsmes potenciālu. Šie sasniegumi – augstākais novērtējums starp zinātņu universitātēm un mūsu valsts nozīmes institūtu sasniegumi – balstās gan akadēmiskā personāla profesionālajā darbā, gan mērķtiecīgi īstenotajās pārmaiņās, kas stiprinājušas Universitātes attīstības kursu un konkurētspēju starptautiskajā vidē,” uzsver LU rektors profesors Gundars Bērziņš.
Starptautiskie eksperti norāda, ka “LU demonstrē spēcīgu institucionālo vadību, pārliecinošu stratēģijas īstenošanu un arvien augošus pētniecības rezultātus”, kā arī īpaši izcēluši Universitātes konsekvento attīstību un spēju nostiprināt savu lomu starptautiskajā zinātniskajā vidē.
Pozitīvi novērtētas LU strukturālās pārmaiņas – fakultāšu konsolidācija un vienotas Doktorantūras skolas izveide. Šīs izmaiņas uzlabojušas pētniecības kvalitāti, publikāciju rādītājus un doktorantu iesaisti. Eksperti atzinīgi vērtē LU stratēģisko attīstības virzienu un pārvaldības modeli, vienlaikus aicinot vēl vairāk stiprināt sadarbību starp fakultātēm un efektīvāk izmantot savstarpējās sadarbības priekšrocības.
Ekspertu vērtējumā LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte (ESZF) ir spēcīgs sociālo zinātņu, ekonomikas un uzņēmējdarbības pētniecības centrs ar pieaugošu starptautisko atpazīstamību. Novērtējumā izcelts stabils un oriģināls zinātniskais sniegums, pieaugošs ārējais finansējums un dalība nozīmīgās Eiropas pētniecības iniciatīvās. Fakultātei ir būtiska ietekme politikas veidošanā un cieša sadarbība ar valsts pārvaldi.
Vērtējumā izcelts, ka LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte (EZTF) ir kļuvusi par jaudīgu STEM kompetenču centru. Eksperti uzsver ļoti augstu pētniecības kvalitāti un strauju starptautiskās redzamības pieaugumu, tostarp būtisku pirmās kvartiles (Q1) publikāciju pieaugumu un publikācijas prestižos izdevumos. Fakultāte aktīvi piedalās starptautiskos projektos, kā arī izceļas ar tehnoloģiskām inovācijām.
LU Humanitāro zinātņu fakultāte (HZF) vērtēta kā Latvijas humanitāro zinātņu balsts ar plašu tematisko spektru un nozīmīgu ieguldījumu nacionāli svarīgās jomās. Eksperti augstu novērtējuši fakultātes starptautisko sadarbību un īpaši izceļ tās ietekmi uz sabiedrību un kultūras attīstību, kā arī ieguldījumu politikas veidošanā.
LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte (IZPF) atklājusi spēcīgu starpdisciplināru pieeju un tiešu ietekmi uz valsts attīstību. Novērtējumā izcelts fakultātes augstais publikāciju līmenis, starptautiskā sadarbība un būtiskais ieguldījums izglītības sistēmas attīstībā, tostarp mācību satura pilnveidē un mentālās veselības risinājumos.
Vērtētāju ieskatā LU Juridiskā fakultāte (JF) ir nozīmīgs Latvijas tiesiskuma balsts ar ievērojamu sociālo un ekonomisko ietekmi. Eksperti izceļ ciešo sadarbību ar valsts institūcijām un nozīmīgo lomu normatīvā regulējuma pilnveidē.
LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte (MDZF) ir viens no LU attīstības dzinējspēkiem ar spēcīgu pētniecības kvalitāti un plašu sadarbību ar industriju. Eksperti īpaši izceļ fakultātes ekonomisko ietekmi, starptautisko pētniecību un sadarbību ar starptautiskiem partneriem.
Savukārt LU LFMI, kas saņēmis “izcilu” novērtējumu, izceļas ar augstvērtīgu starpdisciplināru pētniecību, spēcīgu digitālo infrastruktūru un nozīmīgu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā. LFMI aktīvi iesaistās starptautiskos projektos un sabiedrības līdzdalības iniciatīvās, stiprinot Latvijas redzamību globālajā zinātnes telpā un veicinot zinātnes ietekmi uz sabiedrību, izglītību un kultūrpolitiku.
Vērtējumu "ļoti labi” (4) saņēmis arī LU Cietvielu fizikas institūts, savukārt LU Matemātikas un informātikas institūts ieguvis vērtējumu 3 jeb “labi”.
Zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums sniedz skaidrus ieteikumus turpmākajai attīstībai – pilnveidot stratēģisko plānošanu, līdzsvarot kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus un nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Lai sasniegtu vēl augstāku līmeni, LU ieteikts stiprināt starptautisko sadarbību, attīstīt pētniecības tīklus un veicināt inovāciju pārnesi ekonomikā.
Starptautisko zinātnisko novērtējumu veic ar nolūku veicināt Latvijas zinātnes izaugsmi, stiprināt starptautisko konkurētspēju un nodrošināt efektīvāku valsts ieguldījumu izmantošanu. Novērtēšanu īstenoja uzņēmums “Technopolis”, nodrošinot neatkarīgu ārvalstu ekspertu iesaisti.
Novērtējums aptver kopumā 39 zinātniskās institūcijas un 62 zinātniskās darbības virzienus, analizējot pašvērtējuma ziņojumus, bibliometriskos datus, intervijas un klātienes vizītes. Eksperti izvērtējuši pētniecības kvalitāti, zinātnisko, ekonomisko un sabiedrisko ietekmi, infrastruktūru un attīstības potenciālu.
Iegūtie rezultāti kalpos kā pamats zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju politikas plānošanai, kā arī valsts konkurētspējas stiprināšanai. Metodoloģiju paredzēts izmantot arī turpmākajos novērtējumos līdz 2031. gadam.
Pārmaiņas veicinājušas Latvijas zinātnes konkurētspēju starptautiskā vidē.
Sagatavošanās starptautiskajam zinātnes novērtējumam un tā norise Latvijas Universitātē īstenota ar Atveseļošanas un noturības mehānisma finansētā projekta “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007) atbalstu.
 un visas sešas LU fakultātes saņēmušas augstāko novērtējumu starp zinātņu universitātēm – 4 jeb “ļoti labi” 5 punktu skalā. Izcilus rezultātus uzrādījis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LFMI), kas saņēmis augstāko novērtējumu – 5 jeb “izcili”, apliecinot savu līderpozīciju humanitāro zinātņu jomā.){kind=link}