4. jūnijā promocijas darbu "1889. gada 9. jūlija tiesu un zemnieku iestāžu reforma Baltijas guberņās: iemesli, mērķi un nozīme Baltijas guberņu tiesu un tiesību sistēmas pārveidē" aizstāvēs Signe Skutele

Pētījuma galvenā būtība

Promocijas darbā autore visaptveroši analizē tiesu reformas pieņemšanas un īstenošanas procesu, īpašu uzmanību pievēršot īstenoto pārveižu mērķim– Baltijas guberņu integrācijai Krievijas impērijas vispārējās kārtības guberņu iekārtā. Pētījumā aplūkota iepriekšējās kārtu tiesu sistēma likvidēšanas nozīme, miertiesas un vispārējo tiesu izveide, kā arī Baltijas guberņu zemnieku tiesu iekārtas unifikācija.

Tādējādi darba mērķis ir analizēt 1889. gada 9. jūlija tiesu reformas Baltijas guberņās saturu, atklājot tās īstenošanas priekšnoteikumus, identificējot Krievijas impērijas tiesu reformas ietvaros pieņemto normatīvo aktu ieviešanas īpatnības Baltijas guberņās un izvērtējot to ietekmi uz tiesu un tiesību sistēmas attīstību.

Promocijas darba rezultātā autore secina, ka Krievijas impērijas vispārējās kārtības guberņās, gan Baltijas guberņās tiesu reformu noteica valsts pārvaldes reformas centralizācijas un rusifikācijas politikas ietvaros, kā arī būtiski trūkumi tiesu iekārtā. Tiesu iekārtas pārveide Baltijas guberņās tika plānota jau no 1862. gada, kad Krievijas impērijā tika pieņemti pamatprincipi par tiesu reformu. Savukārt 1889. gadā Aleksandrs III noslēdza šo procesu, parakstot normatīvos aktus, uz kuru pamata tika uzsākta tiesu reformas īstenošana Baltijas reģionā. Attiecinot uz Baltijas guberņām tiesu reformu, 1889. gada 9. jūlijā pieņemto normatīvo aktu tvērums liecina nevis par mehānisku tiesu statūtu pārņemšanu, bet gan par vietējo reģionālo tiesību un impērijas vispārējo tiesību savstarpējo mijiedarbību. Savukārt, pārveidojot Baltijas guberņu tiesu iekārtu un ieviešot tajā trīspakāpju tiesu instances, tika pieņemti daži grozījumi un papildinājumi to darbības organizēšanā atšķirībā no Krievijas impērijas vispārējās kārtības guberņām, piemēram, atliekot zvērināto piesēdētāju izveidi reģionā un nosakot augstākās varas ieceltu, nevis vēlētu miertiesnešu sastāvu.

Pētījuma nozīme un novitāte

Promocijas darba “1889. gada 9. jūlija tiesu un zemnieku iestāžu reforma Baltijas guberņās: iemesli, mērķi un nozīme Baltijas guberņu tiesu un tiesību sistēmas pārveidē” zinātniskā novitāte izpaužas visaptverošā pētījumā par 1889. gada 9. jūlija tiesu un zemnieku iestāžu pārveidi Baltijas guberņās. 

Ievērojot vēsturisko saistību ar Krievijas impērijas tiesu iekārtu, Latvijas Republikas tiesu varas lomu, darbības pamatprincipus un mērķus nav iespējams analizēt un izvērtēt atrauti no tiesu reformas ietvaros veiktajām organizatoriskajām, institucionālajām un funkcionālajām pārveidēm. Identificējot tiesu un tiesību ģenēzi un evolūciju, iespējams noskaidrot tiesiskās iekārtas institūtu izveides iemeslus, pieņemto reformu mērķus, nozīmi un ietekmi uz tiesu iekārtas attīstību, vēsturiskās kļūdas, kā arī novērtēt turpmāku pārveižu nepieciešamību. Lai gan 1889. gada 9. jūlija tiesu reforma Baltijas guberņās bija nozīmīga pārmaiņa reģiona tiesību un tiesu sistēmas attīstībā, tās saturs, ieviešanas process un ietekme uz tiesību un tiesu sistēmu līdz šim nav vispusīgi un sistemātiski pētīti jautājumi. Tas savukārt apgrūtina reformas nozīmes izvērtējumu Latvijas tiesību un tiesu sistēmas attīstības kontekstā. Tādēļ promocijas darbs uzskatāms par pētījumu ar zinātnisko novitāti, kas sniedz oriģinālu ieguldījumu tiesību vēstures izpētē. 

Zinātnes doktora grāda (Ph.D) pretendentes S.Skuteles darbu recenzē LU profesore, Dr.iur. Annija Kārkliņa, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Dr.iur. Jānis Grasis un Tartu Universitātes (Igaunija) asoc.profesore, Dr.iur. Hesi Sīmets-Gross (Hesi Siimets-Gross).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2026. gada 4.jūnijā plkst. 14.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes Tiesas zālē (Raiņa bulv.19, 260. telpā, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).