Akadēmiskais centrs
Grāmata “Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana” - fundamentāls pētījums par likumdošanas procesu - ir tapusi Satversmes zinātnisko komentāru projekta ietvaros, kļūstot par septīto komentēto Satversmes nodaļu.
Pasākumu Saeimas namā atklāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura pateicās juristu saimei, kas piedalījušies šajā valstiski svarīgajā projektā. Satversmē ir aptuveni 3600 vārdu, un šī lakonisma dēļ īpaši svarīgs ir tās gars - to palīdz izprast interpretācija, proti, Satversmes komentāri.
Klātesošos Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis un viens no komentāru autoriem Egils Levits, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele un Satversmes komentāru zinātniskā projekta vadītājs Ringolds Balodis.
“Satversme ir ļoti lakoniska. Šis teksts – aptuveni 15 000 burtu – ir tikai ieejas durvis Satversmes būtībā. Ja, piemēram, likumdošana ir Saeimas un pilsoņu kopuma rokās – katrs to var Satversmē izlasīt un šķiet, ka viss ir skaidrs. Tomēr teksts ir tikai ieejas durvis uz sabiedriski politisko telpu, ko veido juridiskā, politiskā un sabiedriskā doma, kas savukārt tiek fiksēta juridiskos un citos tekstos,” tā Egils Levits, uzsverot, ka Eiropas Savienībā aptuveni pusē valstu ir šāda komentāru kultūra.
Komentāri un arī citi juridiskie teksti ir kā virsbūve Satversmes tekstam. Viens vārds “Satversme” jau izraisa domu, vārdu, ideju eksploziju, kas nepārtraukti turpinās. Kāds izlasīs jaunos komentārus, un tā radīsies jaunas domas, piemēram, par pašu vārdu “likumdošana”. E.Levits: “Komentāri ir augstākā virsotne, kas sasniegta Satversmes interpretācijā, bet būs jaunas virsotnes, kas pēc tam tiks attīstītas tālāk, balstoties uz šiem komentāriem.”
Latvijas ļoti kodolīgā konstitūcija novērtēta kā latviešu juridiskās domas piemineklis. Kāpēc tai ir vajadzīgi komentāri biezos sējumos? Satversmē izteiktās normas bez skaidrojumiem var būt grūti izprotamas. Tādēļ komentāri ir kā zinātnisks izziņas avots par Satversmes normām, kas noder, saskaroties ar to praktisku pielietojumu.
Šie skaidrojumi kalpo gan kā mācību, gan kā izziņas līdzeklis. Tādi tiek rakstīti arī daudzās valstīs, kurās konstitūcija ir daudz plašāka un paskaidrojošāka nekā Latvijā.
Kas ir likumdošana un likumdošanas process? Ievadā to paskaidro autori Artūrs Caics un Egils Levits, arī aicinot: “Latviešu juridiskajā literatūrā ar jēdzienu “likumdošana” bieži tiek apzīmēta visa normatīvā bāze. Tomēr būtu vēlams latviešu valodā šo jēdzienu sašaurināt un attiecināt uz procesu, kura ietvaros valsts varas iestādes pieņem formālo likumu.”
Šī izdevuma autoru kolektīvu veido 38 zinātnieki, pētnieki un lietpratēji, vairums ir Latvijas Universitātes mācībspēki un praktiķi no Saeimas, Satversmes tiesas, Valsts prezidenta kancelejas un Tieslietu ministrijas.
Likumdošanas satversmisko procedūru pētījums ilga vairāk nekā trīs gadus un ir rezumējies 592 lappušu lielā monogrāfijā, kur ir ne tikai atsevišķu Satversmes normu komentāri, bet arī vairāki vērtīgi raksti par likumdošanu pielikumā “Piezīmes par likumdošanas procesu”.
Šo sadaļu sagatavojuši labākie jomas lietpratēji. Tajā ir ieteikumi, kas balstās uz novērojumiem, nevis tikai sausi konstatējumi, sniegtas vadlīnijas labu likumu izstrādei un rosināti priekšlikumi likumdošanas procesa uzlabošanai nākotnē.
Pateicoties projektam “Vēstnesim - 100”, grāmatā pieejams pētījums par oficiālo publikāciju - likumdošanas procesa noslēguma posmu - Latvijas tiesiskajā sistēmā no tās pirmsākumiem 1918. gadā.
Publikācijā, ko sagatavojis autoru kolektīvs doc. Dr.iur. Jāņa Plepa zinātniskajā vadībā, ir aplūkots oficiālā izdevuma institūts un tā funkcijas, izpētīta oficiālo izdevumu vēsture Latvijā, to attīstība, kā arī ieskicēti oficiālā izdevēja - mūsdienās tas ir “Latvijas Vēstnesis” - nākotnes izaicinājumi kā valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformai.
Latvijas Universitātes projekts ilgst jau vairāk nekā 10 gadu, un pirmā komentāru grāmata - “Cilvēka pamattiesības” - “Latvijas Vēstneša” Grāmatu apgādā iznāca jau 2011. gadā. Satversmei ir ievads un astoņas nodaļas, no kurām tagad komentētas ir septiņas.
Grāmatas tapšanā no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes iesaistījās tādi mācībspēki kā prof. Kaspars Balodis, prof. Ringolds Balodis, Gaidis Bērziņš, prof. Jautrīte Briede, Edvīns Danovskis, asoc.prof. Annija Kārkliņa, prof. Jānis Lazdiņš, Māris Lejnieks, prof. Sanita Osipova, doc. Jānis Pleps, asoc.prof. Anita Rodiņa un prof. Kalvis Torgāns.
Grāmatu no 13. jūnija var iegādāties “Latvijas Vēstneša” Klientu centrā (Bruņinieku ielā 53, Rīgā); pasūtījumu iespējams noformēt arī elektroniski: lv.lv/gramatas. Izdevums ir pieejams arī grāmatnīcās.
