LU konference
Pētījuma galvenā būtība
Latvijas Republika kā Eiropas Savienības dalībvalsts skatāma no daudzlīmeņu demokrātijas perspektīvas, tādēļ promocijas darbā lobēšanas nozīme un piederība tiek analizēta ne tikai nacionālās un Eiropas Savienības tiesību sistēmas sazobē, bet arī no starptautisko tiesību skatpunkta.
Promocijas darbā autore piedāvā jaunu klasifikāciju Satversmes 101. panta pirmajā teikumā nostiprinātajām pamattiesībām – tiesībām piedalīties valsts darbībā, kā arī tiek skaidrots, kādēļ sabiedrības līdzdalībā gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī jānošķir 1) bottom-up pieeja, kad sabiedrība ir aktīva un pati vēršas ar ierosinājumiem pie valsts, un 2) top-down pieeja, kad valsts veic sabiedrības informēšanu un uzklausīšanu. Vienlaikus promocijas darbā tiek nodalīti jēdzieni “lobēšana” un “interešu pārstāvība”, atklājot šo jēdzienu būtību un saturu, t.i., minētie jēdzieni tiek aplūkoti un analizēti no nacionālā, pārnacionālā, kā arī starptautiskā skatpunkta. Tāpat promocijas darbā tiek analizēta lobēšanas mijiedarbība ar informāciju un tās nozīmi, kā arī ietekme uz lēmuma pieņēmējiem un sabiedrību. Tādēļ promocijas darbā tiek skaidrots, kādā veidā informācija var ietekmēt sabiedrību un pilsoņus, to intereses un izvēles, kurām savukārt ir ietekme uz lēmumu pieņēmējiem, un otrādi, jo paļaušanās uz nepārbaudītu informācijas avotu vai arī nenoskaidrojot informācijas avota objektivitāti, kā arī neizprotot attiecīgo situāciju un informāciju, var rezultēties, ka tiek pieņemti lēmumi, kas atbilst šaurai interešu grupai, nevis plašākas sabiedrības interesēm.
Pētījuma nozīme un novitāte
Lobēšanas darbības līdz šim nav aplūkotas kā pamattiesību – piedalīties valsts darbībā – konkretizācijas elements. Turklāt tiesību doktrīnā pārsvarā tiek nošķirtas lobēšanas darbības dažādās tiesību sistēmas, nevis aplūkotas lobēšanas darbības nacionālās un Eiropas Savienības tiesību sistēmas mijiedarbības kontekstā. Promocijas darbs ievieš jaunu klasifikāciju Satversmes 101. panta pirmajā teikumā nostiprinātām tiesībām piedalīties valsts darbībā, kā arī, ievērojot, ka Satversmes 101. panta pirmais teikums daļēji pārklājas ar citiem Satversmes pantiem, promocijas darbā autore ievieš un izmanto tādus jēdzienus kā “sabiedrības līdzdalības instrumenti” un “institucionālie varas instrumenti”, paskaidrojot to nozīmi. Promocijas darbs pamato, kādēļ lobēšanas jēdziens ir pamattiesību konkretizācijas elements, un kādēļ, skatot lobēšanu pamattiesību – piedalīties valsts darbībā – kontekstā, šis konkretizācijas elements vērtējams sabiedrības līdzdalības instrumentu ietvaros. Vienlaikus promocijas darbā tiek nošķirti jēdzieni “interešu pārstāvība” un “lobēšana”, atklājot šo jēdzienu būtību un saturu. Promocijas darbā pamatots, ka interešu pārstāvība ir plašāks jēdziens, kurā ietilpst lobēšana.
Recenzenti
Zinātniskā grāda pretendentes V.Soņecas darbu recenzē
Latvijas Universitātes profesore, Dr.iur Kristīne Strada-Rozenberga,
Rīgas Stradiņa universitātes asoc.profesore Dr.iur. Karina Palkova,
SWPS Sociālo un humanitāro zinātņu universitātes (Polija) docents Ph.D. Filips Cjuņcziks (Filip Cyuńczyk).
Promocijas darba aizstāvēšana
Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2025. gada 5. novembrī plkst. 14:00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes Tiesas zālē (Raiņa bulv.19, 260. telpā, 2. stāvā).
Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).
 Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē 2025. gada 5. novembrī Viktorija Soņeca aizstāvēs promocijas darbu "Lobēšanas nozīme demokrātijas principa ietvarā" tiesību teorijas apakšnozarē zinātnes doktora grāda (Ph.D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai. Darbs izstrādāts LU asociētā profesora Dr.iur. Jāņa Plepa vadībā.){kind=link}