Dr. iur. Leila Neimane ir ievēlēta pētnieces amatā

Ar 2020. gada 13. maija Juridiskās fakultātes Domes sēdes lēmumu Dr. iur. Leila Neimane ir vienbalsīgi ievēlēta pētnieces amatā, lai īstenotu pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta projektu Efektīvas jūras telpiskās plānošanas regulējuma ietvars un īstenošanas izaicinājumi un paraugprakses piemēri Baltijas jūras kontekstā (1.1.1.2/VIAA/3/19/514) Juridiskās zinātnes institūtā.

Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros. Projekta pieteikums tika apstiprināts Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) 2019. gadā organizētajā pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta 3. kārtā (informācija par pēcdoktorantūras pētniecības atbalstu pieejama šeit).

 

 

JURIDISKĀ FAKULTĀTE PIEDALĪSIES STARPTAUTISKA PROJEKTA ĪSTENOŠANĀ PAR DIGITĀLAJIEM RISINĀJUMIEM PUBLISKAJĀ SEKTORĀ

Ziemeļvalstu Ministru padomes organizācija Nordforsk Zinātnes un inovācijas programmas par publiskā sektora digitalizāciju ietvaros ir apstiprinājusi finansējuma piešķiršanu pētniecības projektam (Critical Understanding of Predictive Policing). Projekta mērķis ir izpētīt, kā institucionālās un sociālās vērtības, digitālās pieejamības un organizācijas politika tiek plānota un ieviesta uz datiem balstītos sabiedriskās drošības uzturēšanas inovatīvajos risinājumos, kā arī kā tos uztver un lieto iedzīvotāji, policisti un digitālās sabiedriskās drošības infrastruktūras izstrādātāji Dānijā, Norvēģijā, Latvijā, Igaunijā un Apvienotā Karalistē. 

 

Projektu īstenos starptautiska zinātniskā grupa, sadarbojoties vairāku valstu pētniekiem. Projekta partneri ir IT Kopenhāgenas Universitāte (IT University of Copenhagen (ITU)), Dānijas IT profesionāļu asociācija Prosa, Tallinas Tehnikā Universitāte (Tallinn University of Technology), Oslo Universitāte (University of Oslo ), SentendrūsasUniversitāte (University of St Andrews), Baltijas studiju centrs un Latvijas Universitāte.  

 

Projekta īstenošana Juridiskajā fakultātē notiks Juridiskās zinātnes institūta ietvaros.

 

Vairāk informācijas par apstiprināto projektu ir pieejama šeit: https://www.nordforsk.org/projects/critical-understanding-predictive-policing

 

 

 

JURIDISKĀS ZINĀTNES INSTITŪTĀ UZSĀKTA PĒTNIECĪBAS PROJEKTA ĪSTENOŠANA VIDES TIESĪBĀS

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) 2019.gadā organizēja pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta 3.kārtu (informācija pieejama šeit). Tās ietvaros tika apstiprināts Dr. iur. Leilas Neimanes iesniegtais pētniecības pieteikums “Efektīvas jūras telpiskās plānošanas regulējuma ietvars un īstenošanas izaicinājumi un paraugprakses piemēri Baltijas jūras kontekstā” (1.1.1.2/VIAA/3/19/514). Dr. iur. Leila Neimane ir uzsākusi šī pētniecības projekta īstenošanu Juridiskās zinātnes institūtā ar 2020. gada 1. maiju.

 

Pētījuma zinātniskais mērķis ir nodrošināt tiesiskās vides caurskatāmību, atvieglojot efektīvas Baltijas jūras teritorijas plānošanas ieviešanu saskaņā ar tās tiesisko regulējumu tiesību normu piemērotājiem, nozares pārstāvjiem un teritorijas plānošanas speciālistiem ikdienas praksē.

 

Pētījums būs praktiska rakstura moderns pētījums, kas aplūko jūras teritorijas plānošanas ieviešanas jautājumus un nodrošinās jūras teritorijas plānojuma ilgtspējas, efektivitātes un labas pārvaldības principu ievērošanu. Šāda veida veida jomas pētījumam ir būtiska nacionālā nozīme, lai izveidotu pamatu praktiskai jūras teritorijas plānošanas un tās tiesiskā ietvara ieviešanai, līdzsvarojot ekonomisko attīstību ar vides aizsardzības prasībām un veicinot ilgtspējas mērķu sasniegšanu jūras vidē.

Pētījuma ietvaros tiks attīstīta arī reģionālā sadarbība ar 3 partneriem: Tartu universitāti (Igaunija), Viļņas universitāti (Lietuva), Klaipēdas universitāti (Lietuva), kā arī 2 komersantiem – SIA “Grupa93” (Latvija) un OÜ “Hendrikson & Ko” (Igaunija).

Vairāk informācijas ir pieejama šeit.

 

 

 

Juridiskās zinātnes institūta pētniece Irēna Ņesterova piedalās UNESCO starptautiskajā darba grupā Ieteikuma par mākslīgā intelekta ētiku izstrādei

UNESCO izveidotajā starptautiskajā darba grupā, kas izstrādās Ieteikumu par mākslīgā intelekta ētiku, ir uzaicināta piedalīties Juridiskās zinātnes institūta pētniece Dr.iur. Irēna Ņesterova. Starptautiskajā darba grupā darbojas 24 eksperti no visiem pasaules reģioniem, kas strādā ar mākslīgā intelekta ētiskajiem, tiesiskajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem. Dokuments iecerēts kā pirmais šāda veida globāls instruments mākslīgā intelekta ētikas jomā.

 

Lai sagatavotu pirmo dokumenta projektu, no 20. līdz 24. aprīlim eksperti piedalījās tiešsaistes diskusijās. To laikā tika diskutēts par vērtībām, principiem un politikas ieteikumiem attiecībā uz mākslīgā intelekta ētiku. Diskusijās novērotāja statusā piedalījās pārstāvji no dalībvalstu UNESCO pastāvīgajām pārstāvniecībām, starptautiskām globālām un reģionālām organizācijām un citiem UNESCO partneriem, kas sniedza rakstiskus komentārus. Pirmais Ieteikuma par mākslīgā intelekta ētiku projekts tiks nodots plašām tiešsaistes konsultācijām, kurās piedalīsies daudzas ieinteresētās puses un kas notiks no 2020. gada maija līdz jūlijam. Darbs pie šī starptautiskus standartus noteicošā instrumenta turpināsies līdz 2021. gadam.

 

Vairāk informācijas ir pieejama šeit 

 

 

Pētnieces amata kandidātes Leilas Neimanes atklātais seminārs 22. aprīlī

22. aprīlī plkst. 10.00 notiks pētnieces amata kandidātes Dr. iur. Leilas Neimanes atklātais seminārs par tēmu “Efektīvas jūras telpiskās plānošanas regulējuma ietvars un īstenošanas izaicinājumi un paraugprakses piemēri Baltijas jūras kontekstā".

Semināra tiešraide šeit

 

Juridiskā fakultāte uzsāk nozīmīga Eiropas projekta īstenošanu juridisko profesiju pārstāvju apmācībā

2020. gada februārī Eiropas zinātnisko institūciju konsorcijs parakstīja līgumu ar Eiropas Komisiju par projekta Mācies savā valodā: daudzvalodu starpvalstu apmācība ES civiltiesībās un komerctiesībās (Train in your language: multilingual transnational training in EU civil and commercial law - TraiL) īstenošanu.

TraiL projekts aptver 5 Eiropas Savienības dalībvalstis (Latvija, Igaunija, Polija, Kipra un Grieķija) un attiecas uz juridisko profesiju pārstāvju apmācību Eiropas Savienības civiltiesībās un komerctiesībās. Šajā projektā Latviju pārstāv Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ar tās pieredzējušo akadēmisko un administratīvo personālu.

Projekta īstenošana uzsākta ar šī gada 1. martu. Projekta īstenošanas termiņš – 24 mēneši.

 

 

Institūta pētniece Irēna Ņesterova uzstājas ar vieslekciju Tartu Universitātē

 

Juridiskās zinātnes institūta pētniece Irēna Ņesterova uzstājās ar vieslekciju “Šķērsojot tiltu starp drošību un datu aizsardzību: pirmās Vispārīgās datu aizsardzības regulas uzraudzības lietas ES” (“Crossing the bridge between security and data protection: the first GDPR enforcement actions across the EU”) Tartu Universitātē, Tallinā, 2019. gada 4. decembrī.

 

 

Pētnieces Dr. Irēnas Ņesterovas raksts publicēts grāmatā “How International Law Works in Times of Crisis”, kas izdota Oxford University Press

Tuvojoties gada nogalei, ir sagaidīta jaunas grāmatas “How International Law Works in Times of Crisis” iznākšana, kuras zinātniskie redaktori ir Prof. Ineta Ziemele un Prof. George Ulrich. Grāmatā ir publicēti raksti, kas tika prezentēti Eiropas Starptautisko tiesību biedrības (European Society of International Law – ESIL) ikgadējā konfernecē, kas notika 2016. gadā Rīgā. Starp grāmatas autoriem ir arī Juridiskās zinātnes institūta pētnieces Dr. Irēnas Ņesterovas raksts “The Crisis of Privacy and Sacrifice of Personal Data in the Name of National Security: CJEU Rulings Strengthening EU Data Protection Standards”. Grāmata ir izdota Oxford University Press, kas ir lielākais un prestižākais akadēmiskais izdevējs pasaulē.

 

 

 

Institūta direktors V.Mantrovs ievēlēts Latvijas Zinātnes padomes sociālo zinātņu ekspertu komisijā

Ar Latvijas Zinātnes padomes 2019.gada 17.oktobra lēmumu Nr. 59-1-1 institūta direktors V.Mantrovs ievēlēts par Latvijas Zinātnes padomes sociālo zinātņu ekspertu komisijas locekli. Kā uzsver V.Mantrovs, ievēlēšana nebūtu iespējama bez kolēģu izrādītās uzticības balsojumā par sociālo zinātņu ekspertu komisijas locekļu kandidātiem.

Zinātniskās darbības likuma 18.pants regulē ekspertu komisiju izveidošanu un pienākumus.

Ar ekspertu komisiju vēlēšanu dokumentiem un rezultātiem variet iepazīties šeit.

 

 

Juridiskās zinātnes institūta pētniece Dr. Irēna Ņesterova uzstājas konferencē Ņujorkā

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Dr.iur. Irēna Ņesterova 21. oktobrī uzstājās starptautiskajā zinātniskajā konferencē Transatlantiskais Dialogs 2019 (2019 Transatlantic Dialogue (TAD 15)) “Administratīvās valsts atjaunošana: uzticēšanās, iesaiste, drošība un identitāte” (“Restoring the Administrative State: Trust, Engagement, Security, and Identity”). Irēna prezentēja ziņojumu “Tālāk par drošību: Sejas atpazīšanu tehnoloģiju izmantošanas regulējums Eiropā” (“Beyond Security: Regulating the Use of Facial Recognition Technology in Europe”) darbnīcā “Digitālā un fiziskā drošība”, kuru vadīja Ņujorkas Pilsētas Universitātes Džona Džeja Krimināltiesību koledžas Prof. Adams Vands (Adam Wandt) un Vācijas Policijas universitātes Prof. Ekharts Šroters (Eckhard Schroeter). 

 

Konferenci organizēja Rutgers Universitātes - Nevarkas Valsts pārvaldes un administrācijas augstskola (School of Public Affairs and Administration, Rutgers University–Newark) un Ņujorkas Pilsētas Universitātes Baruka Koledžas Marxe valsts un starptautisko lietu augstskola (Marxe School of Public and International Affairs, Baruch College, City University of New York).  Konference ir viena no nozīmīgākajām ikgadējām starptautiskajām konferencēm valsts pārvaldes jomā, kuru rīko Starptautiskā Administratīvo zinātņu institūta Eiropas Valsts pārvaldes grupa (European Group of Public Administration of the International Institute of Administrative Sciences (IIAS)).

 

 

 

 

Juridiskās zinātnes institūta pētniece Dr. Irēna Ņesterova uzstājas konferencē Slovākijā

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Dr.iur. Irēna Ņesterova 9. oktobrī uzstājās ar referātu “Masveida datu vākšana un uzraudzība: cīņa pret sejas atpazīšanas tehnoloģijām globalizētajā pasaulē” (“Mass data gathering and surveillance: the fight against facial recognition technology in the globalized world”) Žilinas Universitātes rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Globalizācija un tās sociālekonomiskās sekas 2019" (Globalization and its socio-economic consequences 2019).

 

 

 

“Jurista Vārds” mākslīgajam intelektam veltītajā tematiskajā numurā arī Juridiskās zinātnes institūta devums

Žurnāla "Jurista Vārds"  24. septembra numurs bija veltīts mākslīgajam intelektam un tā radītajiem juridiskajiem izaicinājumiem.

 

Starp šī tematiskā numura autoriem ir arī Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Dr.iur. Irēna Ņesterova. Savā rakstā “Sejas atpazīšanas tehnoloģijas un Vispārīgā datu aizsardzības regula” viņa aplūko sejas atpazīšanas kā mākslīgā intelekta tehnoloģiju radīto apdraudējumu, analizē tiesību normas, kas jau šobrīd regulē sejas atpazīšanas tehnoloģijas, un vērš uzmanību uz nepieciešamību izstrādāt skaidru tiesisko regulējumu.

 

Ar rakstu variet iepazīties šeit.

 

 

 

Juridiskās zinātnes institūta pētniece Irēna Ņesterova piedalās paneļdiskusijā par tehnologiju sarkanajām līnijām festivālā Inovuss

Pēdējās vasaras dienās parasti klusā Lucavsala bija neierasti dzīvīga. Tur notika iNOVUSS (www.inovuss.lv/lv/), iedvesmojošais un grandiozais jaunrades un tehnoloģiju festivāls, kuru rīkoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Pasākums pulcēja lielu skaitu uzņēmēju, tehnoloģiju ekspertu un viedokļu līderu, lai diskutētu par tehnoloģijās balstītās ekonomikas aktuālajiem jautājumiem.

Pasākuma diskusijās tika pārstāvēta arī Latvijas Universitāte. Juridiskās fakultātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Irēna Ņesterova un Datorikas fakultātes profesors Leo Seļāvo, kopā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu piedalījās diskusijā “Kad tehnoloģijas pārkāpj sarkano robežu”, kuru vadīja Ernests Štāls, TechChill konferences līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs. Viņi apmainījās ar viedokļiem par mākslīgā intelekta un citu jauno tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem un riskiem un diskutēja, kādā veidā tos novērst un kā nodrošināt ētisko normu ievērošanu, lai tehnoloģijas kalpotu cilvēkiem un sabiedrībai.