Esmu Tiesību zinātnes bakalaura studente, piedalījos programmā Erasmus+ un pavadīju 2020.gada pavasara semestri Itālijā, Neapolē, Universita degli Studi di Napoli Federico II.

Klātienē universitātē, pirms COVID-19 pandēmijas, paspēju tikai parakstīt Certificate of attendance ar partneraugstskolu un sastādīt lekciju sarakstu. Pandēmijas dēļ augstskola mācības klātienē neuzsāka, tās organizēja attālināti ar Skype, Microsoft Teams un augstskolas online platformas palīdzību vai arī - pasniedzējs izsūtīja lasāmvielu un kursa beigās vajadzēja kārtot eksāmenu (katram no kursiem citādā formātā). Pārsvarā visiem kursiem eksāmens bija mutisks, ar elektronisko ierīču starpniecību. Kad jūnija beigās no Neapoles devos prom, universitāte tā arī nebija klātienē atvērta.

Mani izvēlētie studiju kursi notika angļu valodā, bet itāļu valodas zināšanas Itālijā - īpaši dienvidu pilsētās, tādās kā Neapole - būtu ļoti vēlamas vismaz pamatzināšanu līmenī, jo daudzi cilvēki nerunā un pat nesaprot angļu valodu (arī universitātes personāls). Tā kā man nebija nekādu itāļu valodas priekšzināšanu, bija ātri jāapgūst vismaz nepieciešamākās pamatfrāzes.

Pandēmijas periods bija biedējošs, nenoteikts un nesaprotams. Visu mācību laiku paliku Itālijā, kur gandrīz 2 mēnešu garumā ārā drīkstēja iziet, lai apmeklētu pārtikas veikalu, aptieku vai iznestu atkritumus, tādēļ tikai aptuveni vienu reizi 7-10 dienās devos ārpus telpām. Neapolē īrēju istabu dzīvoklī, kurā man bija viens kaimiņš, ar kuru komunicējām ļoti reti. Fokusējos uz savām online studijām, bakalaura darba rakstīšanu, daudz sarunājos ar savu ģimeni un draugiem ar Whatsapp palīdzību, kā arī - komunicējot Whatsapp ar treneri - nodarbojos ar sportu. Sekoju savam mentālajam un fiziskajam stāvoklim, mēģināju paveikt kaut ko no tā, kam parasti “normālajā” dzīvē nepietiek laika.

Kopumā sanāca, ka aptuveni 2 mēnešus pavadīju istabā un pārējos 2 – jau ejot ārā. Pēc vairāku Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu atcelšanas cilvēki lēnām un ar piesardzību sāka iet pastaigās, atvērās kafejnīcas, daži muzeji, utt. Man pat izdevās nedaudz paceļot - apskatīju Neapolei tuvākās salas, Pompei, Sorrento pilsētu, arī dažus muzejus. Beidzot bija iespēja klātienē sastapt arī citus Erasmus studentus.

Es pārdzīvoju šo periodu un man izdevās atklāt sevī tādas īpašības, par kurām iepriekš nezināju, kļuvu stiprāka un pārliecinātāka par sevi. Visus iecerētos mācību kursus pabeidzu online režīmā. Video lekciju formāts kaut cik veicināja kontaktu ar pasniedzējiem un citiem studentiem, kuri bijuši tādā pašā situācijā, kā es. Attālināts mācību process, protams, ir pavisam savādāks, nekā ierasts, bet daudz ko iemācījos un apguvu arī esot šādam formātam. Kā arī - pa šo laiku pabeidzu rakstīt un aizstāvēt bakalaura darbu.

Padoms citiem studentiem  - ticēt sev un saviem spēkiem, lieki nepārdzīvot un darīt visu iespējamo (protams, atļautā robežās), lai Erasmus laiks būtu pavadīts maksimāli pozitīvi un lietderīgi, jebkurā situācijā.

Neapole ir fantastiska pilsēta, tā nelīdzinās nevienai citai pilsētai, kurās iepriekš esmu bijusi. Tā ir kā atsevišķa pasaule ar saviem likumiem, pat savu valodu. Tā ir apbrīnojami skaista un kontrastu pilna, tāpēc noteikti iesaku studentiem doties tieši uz Neapoli!

 

Studente, kas Erasmus studijās devās 3.kursa pavasara semestrī