5. februārī promocijas darbu "Prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma kā tiesību aizsardzības līdzeklis Latvijas tiesībā" aizstāvēs Reinis Odiņš

Pētījuma galvenā būtība

Promocijas darbā autors izvirza hipotēzi, ka Latvijas tiesībās jau šobrīd bez likuma grozījumiem atļauta prasības celšana par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, ja persona to dara atklāti, nevis slēpti. Atklāta prasība par daļu no materiāltiesiskā prasījuma tiesību institūts Vācijas un Šveices tiesībās ir pazīstams kā offene Teilklage. Šādi celtas prasības gadījumā prasītājs atklāti norāda, ka parāds ir lielāks, bet šobrīd tiek prasīta tikai daļa no parāda, neaizskarot tiesību prasīt atlikušo parādu vēlāk. Iepriekšminētā offene Teilklage iekļauts arī Eiropas Tiesību institūta (European Law Institute) un Starptautisko Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) izstrādātājos Eiropas Civilprocesa paraugnoteikumos (Model European Rules of Civil Procedure). Turpretim slēptas prasības par daļu no materiāltiesiskās prasības (verdeckte Teilklage) ir atļautas Vācijas tiesībās, un to gadījumā prasītājs neatklāj, ka ceļ prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, bet tas atklājas tikai vēlāk, kad prasītājs vēršas tiesā par atlikušo parāda daļu, kad apmierināta sākotnēji celtā prasība. Slēptas prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma saskaņā ar iepriekšminētajiem Eiropas Civilprocesa paraugnoteikumiem nav atļautas. Autors uzskata, ka arī Latvijas tiesībās slēptas prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma (verdeckte Teilklage) nav atļautas. 

Tādējādi darba mērķis ir analizēt prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma tiesību institūtu, izpētot tā ģenēzi un pastāvēšanas priekšnosacījumus, veicot vēsturisko analīzi un tiesību salīdzinošo analīzi, izvērtēt atklātu (offene) un slēptu (verdeckte) prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma priekšnosacījumu esību Latvijas tiesībās. Turklāt mērķis ir arī analizēt potenciālās problēmas un sniegt risinājumus saskaņā ar Latvijas likumiem problēmsituācijām, ar kurām var saskarties prāvnieki un tiesas saistībā ar prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma celšanu un ar to saistīto civilprocesu.

Promocijas darbā autors secina, ka Latvijā bez papildu grozījumiem likumos personai ir tikai tiesība celt prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, atklāti paziņojot, ka ceļ prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, vispirms tiesvedībā prasot vienu daļu, bet atlikušo daļu no parāda – citā tiesvedībā, kad likumīgā spēkā stājies spriedums par pirmo prasību, ar kuru tā apmierināta. Turklāt autors arī uzskata par pierādītu, ka slēptas prasības (verdeckte Teilklage) par daļu no materiāltiesiska prasījuma nav atļautas Latvijas tiesībās.

Pētījuma nozīme un novitāte

Promocijas darba „Prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma kā tiesību aizsardzības līdzeklis Latvijas tiesībās” ir pirmais zinātniskais darbs par šo tematu ar teorētisku un praktisku nozīmi. Šobrīd un agrāk tiesu praksē reti sastopami gadījumi, kad celtas prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, proti, atklāti tiek paziņots, ka tiek celta prasība par daļu no materiāltiesiskā prasījuma, prasot piedzīt daļu no parāda, bet, paturot tiesību pēc pirmā sprieduma spēkā stāšanās likumīgā spēkā, prasīt atlikušo parāda daļas piedziņu no parādnieka. Taču arī šajos retajos gadījumos tiesību institūta pieļaujamība nav tikusi izvērtēta, kā arī vienā gadījumā ir saskatāma tiesības celt prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma negodprātīgas izlietošana, uz kuru tiesa nav atbilstoši reaģējusi. Proti, prāvnieks negodprātīgi izmantojis vienkāršotās procedūras priekšrocības, lai gan ar to liedza atbildētājam tiesības uz kasācijas instanci.

Autora darbs var veicināt plašāku izpratni par tiesību institūtu un tā tiesisku izmantošanu, tādējādi veicinot personām pieeju tiesām un tiesību aizsardzību, jo ceļot prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma tiek mazināti ne tikai tiesvedības izmaksu riski, bet arī tiek iegūta skaidrība par to, vai ir vērts vērsties pret parādnieku par atlikušo parādu. Proti, vai parādnieks ir maksātspējīgs un indikācija tam, ka tiesas ieskatā arī parāda atlikušā parāda daļa varētu tikt apmierināta. Turklāt prasības par daļu no materiāltiesiskā prasījuma celšana un kā rezultātā tiek apmierināta šī prasība var radīt labvēlīgu vidi izlīguma noslēgšanai par atlikušo parādu. Savukārt tiesu praksē promocijas darbs var dot pienesumu tam, kā pareizi reaģēt tiesai vai atbildētājam uz šādi celtu prasību vai kā rīkoties, ja tiesība celt prasību par daļu no materiāltiesiskā prasījuma izmantota negodprātīgi.

Zinātnes doktora grāda pretendenta R. Odiņa darbu recenzē LU asociētais profesors Dr. iur. Jānis Pleps, Rīgas Stradiņa universitātes docents Dr. iur. Ivars Kronis un Tartu Universitātes (Igaunija) profesors Ph.D. Aleksejs Kelli (Aleksei Kelli).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2026. gada 5. februārī plkst. 12.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes Tiesas zālē (Raiņa bulv.19, 260. telpā, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties LU daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).