5.februārī promocijas darbu "Kopīpašuma izbeigšanas civiltiesiskie un civilprocesuālie aspekti" aizstāvēs Ieva Čudina

Pētījuma galvenā būtība

Kopīpašuma izbeigšana skar būtiskas indivīda tiesības uz īpašumu, t.i., kopīpašums aprobežo īpašuma tiesības un kopīpašuma izbeigšanas rezultātā var tikt izbeigtas kopīpašnieka īpašuma tiesības, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 105. pants.

Minētais norāda uz to, ka kopīpašuma izbeigšanas regulējumam ir jābūt nostiprinātam tiesiskajā regulējumā tik skaidri, lai katram kopīpašniekam būtu iespēja noskaidrot, kādas darbības veicamas kopīpašuma izbeigšanas uzsākšanai un kādas sekas kopīpašuma izbeigšanas rezultātā iestāsies. 

Šobrīd, novērtējot uz kopīpašuma izbeigšanu attiecināmo tiesisko regulējumu, secināms, ka Latvijas Republikas Civillikumā to regulē vien 1074.-1075. panti. Savukārt Latvijas Republikas Civilprocesa likums nesatur regulējumu kopīpašuma izbeigšanas strīdu izšķiršanai, un uz šo lietu kategoriju ir attiecināmi Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi.

Analizējot tiesu praksi, konstatējamas pretrunas starp Civillikumā un Civilprocesa likumā nostiprināto regulējumu.

Tiesu praksē, izšķirot kopīpašuma izbeigšanas strīdus, tiek ņemta vērā tiesību doktrīnā norādītā atziņa, ka kopīpašuma dalīšanas prasība ir divpusēja prasība (latīņu val. - actio duplex).

Divpusējas prasības jēdziens Latvijas Republikas tiesībās nav definēts. Nav noregulēts, kuras prasības ir atzīstamas par divpusējām prasībām, kā arī nav noteikta kārtībā, kādā šādas prasības būtu iesniedzamas un izskatāmas tiesā.

Minētais ierobežota apjoma tiesiskais regulējums un tiesu praksē piemērot uzsāktā kopīpašuma izbeigšanas prasību kā divpusēju prasību izskatīšana bez definēta tiesiskā ietvara ir pamatā veiktajai izpētei.

Pētījuma nozīme un novitāte

Promocijas darba “Kopīpašuma izbeigšanas civiltiesiskie un civilprocesuālie aspekti” mērķis ir, analizējot kopīpašuma izbeigšanas civiltiesisko regulējumu, noteikt kopīpašuma izbeigšanas prasības izskatīšanas civilprocesuālo kārtību, analizējot divpusējas prasības vietu Latvijas Republikas civilprocesā, izstrādāt priekšlikumus kopīpašuma izbeigšanas civiltiesiskā regulējuma pilnveidei un izstrādāt priekšlikumus kopīpašuma izbeigšanas civilprocesuālajam regulējumam, kas būtu piemērojams, izskatot kopīpašuma izbeigšanas prasības.

Tādējādi promocijas darbā ir akcentēta spēkā esošā tiesiskā regulējuma kopīpašuma izbeigšanas jomā praktiskās piemērojamības problemātika, samērot kopīpašuma izbeigšanas institūta regulējumu materiālajās tiesību normās un civilprocesuālajās tiesību normās, lai veicinātu vienotu tiesu praksi kopīpašuma izbeigšanas lietās, padarot šo kategoriju lietas par izskatāmām ar augstāku procesuālo ekonomijas pakāpi.

Šī mērķa sasniegšanai darbā ir padziļināti pētīta tiesu prakse un kopīpašuma izbeigšanas institūta evolūcija, lai atklātu tiesību doktrīnā atzītā, ka prasības par kopīpašuma izbeigšanu ir divpusējas prasības pamatotību, atbilstību Latvijas Republikas Civilprocesa likumā nostiprinātajiem tiesību principiem un tiesnešu tiesībām.

Promocijas darbs uzskatāms par inovatīvu, jo tajā analizēts kopīpašuma institūts civilprocesuāli tiesiskajā aspektā, divpusējas prasības institūts un divpusējas prasības vieta Latvijas Republikas civilprocesā, kas līdz šim Latvijā nav plaši pētīti jautājumi.

Promocijas darba rezultātā pilnveidots kopīpašuma izbeigšanas regulējums, kopīpašuma izbeigšanas prasību izskatīšanas kārtība un izstrādāti priekšlikumi civilprocesuālā regulējuma grozījumiem.

Promocijas darba kopsavilkumā ir prezentēti autores secinājumi par divpusējas prasības vietu Latvijas Republikas tiesību sistēmā, par nepieciešamību veikt grozījumus tiesiskajā regulējumā un mainīt pieeju lietu par kopīpašuma izbeigšanu izskatīšanas kārtībā.

Zinātnes doktora grāda pretendentes I. Čudinas darbu recenzē LU asociētais profesors Dr.iur. Edvīns Danovskis, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dr.iur. Inga Kudeikina un Viļņas Universitātes (Lietuva) profesors Dr.iur. Laurinas Didžiulis (Laurynas Didžiulis).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2026. gada 5. februārī plkst. 14.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes Tiesas zālē (Raiņa bulv.19, 260. telpā, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties LU daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).