Pētījuma galvenā būtība
Promocijas darbā autors sniedz zinātniski pamatotu parlamentārās kontroles definīciju, uz kuras pamata tiek apkopoti, sistematizēti un analizēti parlamentārās kontroles izpausmes veidi un pamatformas, kā arī izpētītas parlamenta rīcības brīvības robežas parlamentārās kontroles īstenošanā. Parlamentārā kontrole ir katras demokrātiskas tiesiskas valsts politiskās dzīves sastāvdaļa, kas ļauj demokrātiski leģitimētam orgānam — parlamentam — īstenot pārraudzību pār publiskajā sektorā esošajiem subjektiem. Līdz ar to ir būtiski precīzi definēt ne tikai parlamentāro kontroli kā konstitucionālo tiesību institūtu, bet arī parlamenta rīcības brīvības robežas kontroles īstenošanā, kā arī parlamentārās kontroles pārskatīšanas iespējas, ja tādas pastāv.
Tādējādi darba mērķis ir analizēt parlamentāro kontroli kā konstitucionālo tiesību institūtu un neatņemamu parlamenta funkciju, izpētot tās ģenēzi, sniedzot teorētisku raksturojumu, analizējot Latvijas konstitucionālo regulējumu un praksi, kā arī veicot salīdzinošo analīzi. Turklāt pētījuma mērķis ir analizēt problēmjautājumus Latvijas nacionālajā konstitucionālajā regulējumā un praksē, kā arī sniegt priekšlikumus, balstoties uz parlamentārās kontroles institūta teorētisko un salīdzinošo analīzi.
Promocijas darba rezultātā autors secina, ka parlamentārā kontrole definējama kā ar parlamenta aktu vai parlamenta ieceltu specializētu pārraudzības institūciju vai amatpersonu īstenots tiesisku pasākumu kopums attiecībā uz citu valsts varas orgānu darbību ex ante vai ex post formā, ar kuru tiek nodrošināta ārpus parlamenta esošo subjektu politiskā, tiesiskuma vai informatīvā kontrole. Autors secina arī, ka Latvijas parlamentārās kontroles regulējums ir pilnveidojams, pārņemot citu Eiropas demokrātisku tiesisku valstu pieredzi un institūtus, veicinot demokrātisko plurālismu parlamenta darbā, kā arī caurspīdīgumu un tiesiskumu parlamentārās kontroles īstenošanā.
Pētījuma nozīme un novitāte
Promocijas darba “Parlamentārās kontroles institūts: tvērums, ģenēze, salīdzinošā analīze” zinātniskā novitāte izpaužas visaptverošā parlamentārās kontroles analīzē kā konstitucionālo tiesību institūtā. Tas ir pirmais zinātniskais darbs Latvijā, kurā sistemātiski apkopotas parlamentārās kontroles institūta teorētiskās atziņas, kā arī detalizēti analizētas parlamentārās kontroles izpausmes un ar to saistītie problēmjautājumi Latvijā un salīdzinošajā perspektīvā. Līdzšinējie zinātniskie darbi, kas veltīti parlamentārās kontroles tematikai, galvenokārt aprobežojas ar atsevišķiem tās izpausmes veidiem un problēmjautājumiem.
Parlamentārā kontrole ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts institūtiem, kas veicina tiesiskumu un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī nodrošina demokrātiski ievēlētās institūcijas — parlamenta — iespējas efektīvi īstenot demokrātisku pārraudzību publiskajā sektorā.
Autora darbs var veicināt plašāku izpratni par parlamentārās kontroles institūtu konstitucionālajās tiesībās, tādējādi sekmējot zinātnisku diskusiju par šā institūta nozīmi, vietu un efektivitāti mūsdienu konstitucionālismā. Turklāt pētījums atklāj parlamentārās kontroles īstenošanas būtiskās īpatnības, parlamenta kompetences robežas un parlamentārās kontroles līdzekļu tiesiskuma pārskatīšanas iespējas citā konstitucionālā orgānā.
Zinātnes doktora grāda (Ph.D.) pretendenta A.Kuzņecova darbu recenzē Latvijas Universitātes docents Dr.iur. Erlens Kalniņš, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Dr.iur. Jānis Grasis un Viļņas Universitātes (Lietuva) profesors Dr.iur. Harolds Šinkuns (Haroldas Šinkunas).
Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2026. gada 5.martā plkst. 12.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes Tiesas zālē (260. telpā, 2. stāvā, Raiņa bulv.19,).
Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).