LU Juridisko fakultāti konferencē pārstāvēja doktoranti Mārcis Vanders, Sintija Zalāne, Kitija Koroševska un Kristīne Nagle, prezentējot savus pētījumus par digitālās ekonomikas, autortiesību, tiesvedības digitalizācijas un personas datu apmaiņas jautājumiem.
Konferencē pulcējās doktoranti un jaunie pētnieki no dažādām Eiropas universitātēm, tostarp no Trīras Universitātes, Gētes Universitātes Frankfurtē, Parīzes Nanterre Universitātes, Varšavas Universitātes, Antverpenes Universitātes, Prāgas Kārļa Universitātes un citām augstskolām. Pētījumi tika prezentēti vairākās tematiskajās sekcijās, kas bija veltītas mākslīgajam intelektam, digitālajām tiesībām, datu aizsardzībai, platformu regulējumam, kriptoaktīviem, konkurences tiesībām, intelektuālā īpašuma jautājumiem, procesuālajām tiesībām un citiem aktuāliem digitālās vides izaicinājumiem.
Mārcis Vanders konferencē prezentēja pētījumu “Kriptoaktīvi un to vieta privāttiesībās”. Doktorants uzsver, ka digitālās ekonomikas nozīme pasaulē strauji pieaug, taču kriptoaktīvi nereti joprojām tiek šauri saistīti tikai ar Bitcoin. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības kriptoaktīvu regulējums (MiCA) palīdz sakārtot kriptoaktīvu tirgu, tomēr vienlaikus rada izaicinājumus privāttiesībām, jo regulējumā izmantotā kriptoaktīvu izpratne ir ļoti specifiska un ne vienmēr vienkārši integrējama civiltiesību sistēmā.
Sintija Zalāne prezentēja referātu “Autora personiskās tiesības pēc nāves kā kultūras pārvaldības instruments (de)globalizācijas apstākļos Eiropā: vara, leģitimitāte un sabiedrības intereses”. Pētījumā secināts, ka autora personisko tiesību aizsardzība pēc autora nāves nav tikai privāttiesisks vai tehnisks autortiesību jautājums, bet arī kultūras pārvaldības mehānisms. Īpaši digitālajā vidē šie jautājumi kļūst arvien sarežģītāki, jo autoru darbi tiek izmantoti pārrobežu platformās, remiksos, digitālajos arhīvos un jaunās tehnoloģijās.
Kitija Koroševska konferencē uzstājās sekcijā “Procedural Law, Courts, Enforcement & Criminal Justice” ar referātu “Kad maldināšana ienāk tiesas zālē: tiesiskie mehānismi liecību integritātes aizsardzībai digitālajā laikmetā”. Pētījumā aplūkots, kā attālinātās tiesas sēdes un liecību sniegšana videokonferences režīmā ietekmē tiesisko procesu, tostarp procesa nopietnības izjūtu un liecību ticamību. Konferences diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumam par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas tiesiskajām sekām un dažādu valstu pieejām personas tiesībām uz aizstāvību.
Savukārt Kristīne Nagle prezentēja pētījumu “Personas datu apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm inovācijām un pētniecībai”. Dalība konferencē sniedza iespēju diskutēt ar citu valstu jaunajiem pētniekiem par aktuālajām tendencēm tiesību zinātnē un dažādu valstu pieejām līdzīgu juridisku problēmu risināšanā. Īpaši nozīmīga bija iespēja iegūt jaunus starptautiskus akadēmiskos kontaktus, kas nākotnē var veicināt profesionālu un pētniecisku sadarbību.
Dalība starptautiskās konferencēs ir būtiska doktorantu akadēmiskās izaugsmes sastāvdaļa. Tā sniedz iespēju prezentēt pētījumu rezultātus starptautiskā vidē, saņemt ārvalstu kolēģu komentārus, pilnveidot argumentācijas prasmes un stiprināt LU Juridiskās fakultātes iesaisti Eiropas tiesību zinātnes telpā.
LU Juridiskā fakultāte lepojas ar doktorantu aktīvo iesaisti zinātniskajā darbībā un starptautiskajā akadēmiskajā apritē, kā arī novēl panākumus turpmākajā pētniecības darbā.
 Juridiskās fakultātes doktoranti piedalījās 13. starptautiskajā doktorantu un jauno pētnieku konferencē “Predictability in Uncertainty: Legal Challenges of Navigating the Digital Industries”, kas 2026. gada 14. un 15. maijā norisinājās Viļņas Universitātes Juridiskajā fakultātē, Viļņā, Lietuvā.
){kind=link}