Promocijas darbu "ANO Drošības padomes reforma" aizstāvēs Ieva Miļūna

Pētījuma galvenā būtība

Promocijas darbā autore sniedz ieskatu ANO Drošības padomes reformas vēsturiskajā attīstībā ar mērķi piedāvāt konkrētu padomes reformu, kas padarītu šo orgānu demokrātiskāku, reprezentatīvāku, leģitīmāku un efektīvāku. Autore piedāvāto reformu balsta starptautiskajās tiesībās.

Tādējādi darba mērķis un uzdevumi ir: 1) izpētīt ANO Drošības padomes galvenās funkcijas; 2) apskatīt ANO Drošības padomes ietekmi starptautiskajā tiesiskajā kārtībā; 3) analizēt veto tiesību atcelšanas nepieciešamību; 4) apskatīt jautājumu, kā veto tiesības praktiski varētu tikt atceltas; 5) projektēt ANO Drošības padomes sastāva paplašināšanu un balsošanas sistēmas maiņu.

Jau vairākas desmitgades ANO ietvaros norisinās diskusijas par ANO Drošības padomes reformu. Šis politiskais orgāns ir viens no ietekmīgākajiem ANO orgāniem, tādēļ vienošanos par reformu panākt ir problemātiski. Arī Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā, kas sākās 2022. gadā, ir aktualizējis jautājumu, vai ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles statusā drīkst atrasties valsts, kura pati ir agresors.

Šī promocijas darba galvenā hipotēze ir piedāvāt tādu ANO Drošības padomes reformas projektu, kas šī politiskā orgāna darbību padarītu reprezentatīvāku, demokrātiskāku, leģitīmāku un efektīvāku. Tā kā autore uzskata, ka ANO Drošības padomes reforma ir jābalsta starptautiskajās tiesībās, padomē būtu jāievēl valstis, kas ievēro un piemēro starptautiskās tiesības. Turklāt ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļu skaits būtu jāpalielina par 10, lai sekmētu šī orgāna reprezentativitāti un demokrātiskumu. Tas veicinātu arī multilaterālisma kultūru, kurā pasaulei būtiskus lēmumus pieņemtu vairāk valstu kopā. Visbeidzot, būtu jāatceļ veto tiesības ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, jo tās nesaskan ar valstu suverēnās līdztiesības principu. Autore uzskata, ka jāmaina arī vēlēšanu sistēma ANO Drošības padomē, paredzot, ka saistībā ar nepastāvīgo locekļu skaita palielinājumu lēmumi tiktu pieņemti ar 15 balsu vairākumu. Turklāt valstīm, kas ir iesaistījušās konkrētajā situācijā vai strīdā, tiktu liegts balsot par attiecīgo jautājumu.

Secinājumi

Promocijas darba rezultātā autore secina, ka, ja kāda no ANO Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm izmanto veto tiesības, šis politiskais orgāns faktiski nevar īstenot ANO Statūtu 1. pantā noteiktos mērķus — risināt strīdus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Vienlaikus veto tiesību izmantošanas gadījumā ir iespējams iedarbināt ANO Ģenerālās asamblejas mehānismu, kad asambleja būtībā aizvieto ANO Drošības padomi ANO Statūtu VII nodaļas jautājumos. Autore uzskata, ka ANO Drošības padomei būtu jādarbojas kā ANO Ģenerālās asamblejas miniatūrai.

Autore arī secina, ka, ja ANO Drošības padome savā darbībā ievērotu starptautiskās tiesības, tā baudītu lielāku leģitimitāti. Tādējādi šajā politiskajā orgānā būtu jāievēl valstis, kas ievēro un piemēro starptautiskās tiesības. Vienlaikus ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu veto tiesību atcelšana sekmētu ANO Drošības padomes darbības efektivitāti, tiesiskumu un leģitimitāti. Arī ievēlēšanas kārtība ANO Drošības padomē ir jāmaina, lai vairāk valstīm būtu tiesības lemt par starptautiskā miera un drošības jautājumiem. Tas sekmētu multilaterālisma vidi, kurā visas ANO Drošības padomes dalībvalstis darbojas kopēju mērķu vārdā.

Veidojot ANO Drošības padomes balsošanas sistēmu un ietverot tajā veto tiesības, nav ievērots valstu suverēnās līdztiesības princips, uz kuru plaši atsaukusies ANO Starptautiskā tiesa. Suverēnās līdztiesības princips paredzētu, ka katrai valstij ir viena balss un padomes pastāvīgo locekļu veto tiesības nepastāv. Kolektīvajai drošībai būtu jāatbild uz mūsdienu pasaulē radušos draudiem tiesiskā, demokrātiskā un reprezentatīvā veidā. Tas sekmētu ANO Drošības padomes darbības leģitimitāti un efektivitāti.

Pētījuma nozīme un novitāte

Promocijas darba “ANO Drošības padomes reforma” zinātniskā novitāte izpaužas tajā, ka līdz šim neviens no nacionālajiem vai starptautiskajiem autoriem nav sniedzis visaptverošu ANO Drošības padomes reformas piedāvājumu. Ir bijuši atsevišķi pētījumi par veto tiesību atcelšanu un ierobežošanu[1], taču daļa no tiem ir novecojuši un konkrētu ANO Statūtu grozījumu kontekstā neviens tos nav apskatījis. 

Zinātnes doktora grāda (Ph.D.) pretendentes Ievas Miļūnas darbu recenzē LU asoc. prof., Dr. iur. Jānis Pleps, Rīgas Stradiņa universitātes prof., Dr. iur. Jānis Grasis un Amsterdamas Universitātes (Nīderlande) prof., Ph.D. Andrē Nollkempers (Andre Nollkaemper).

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2026. gada 18. jūnijā plkst. 12.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes Tiesas zālē (Raiņa bulvārī 19, 260. telpā, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties LU daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).

[1] Fassbender B. UN Security Council Reform and the Right of Veto. A Constitutional Perspective. The Hague, London, Boston: Kluwer Law International, 1998; Trahan J. Existing Legal Limits to Security Council Veto Power in the Face of Atrocity Crimes. Cambridge: Cambridge University Press, 2020 , taču daļa no tiem ir novecojuši, un konkrētu ANO Statūtu grozījumu kontekstā neviens tos nav apskatījis.