Foto: personīgais arhīvs

No 2026. gada 9. līdz 11. septembrim doktorante Sintija Zalāne kopā ar asoc. prof. Vadimu Mantrovu piedalījās European Policy for Intellectual Property Association (EPIP) 21. gadskārtējā konferencē “EPIP Annual Conference 2026”, kas norisinājās Politecnico di Torino Turīnā, Itālijā. Šā gada konferences galvenā tēma bija “Intellectual Property and Innovation Policy in the New Global Economy” (“Intelektuālais īpašums un inovāciju politika jaunajā globālajā ekonomikā”).

Konference pulcēja intelektuālā īpašuma jomas pētniekus no dažādām disciplīnām, tostarp tiesību, ekonomikas, vadības un politikas zinātnes, kā arī politikas veidotājus un nozares pārstāvjus. Konferences ietvaros tika diskutēts par aktuālajiem intelektuālā īpašuma, inovāciju, tehnoloģiju un to tiesiskā regulējuma jautājumiem.

Kongresā pētnieki uzstājās ar kopīgu ziņojumu “Intelektuālā īpašuma strīdu izšķiršanas reforma Latvijā: tiesu specializācija un nepiepildītās cerības uz efektivitāti” ("The Reform of IP Dispute Resolution in Latvia: Court Specialisation and Unmet Expectations of Effectiveness").

Ziņojumā tika analizēta 2015. gada intelektuālā īpašuma strīdu izšķiršanas sistēmas reforma Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot tiesu specializācijai un jautājumam par to, vai reformas rezultātā praksē ir izdevies sasniegt tās sākotnējos mērķus - paaugstināt tiesu kompetenci intelektuālā īpašuma lietās, uzlabot procesuālo efektivitāti un veicināt konsekventāku Eiropas Savienības tiesību piemērošanu.

Pētījumā tika analizētas divas savstarpēji saistītas reformas daļas. Tiesu sistēmā atsevišķu intelektuālā īpašuma strīdu izskatīšana tika pārcelta no Rīgas apgabaltiesas uz specializētu pirmās instances tiesu, savukārt administratīvajā procesā tika izveidota Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome kā funkcionāli neatkarīgāka institūcija salīdzinājumā ar iepriekšējo Patentu valdes apelācijas mehānismu.

Pētījuma sākotnējie rezultāti liecina, ka pēc reformas nolēmumos kopumā ir vērojama strukturētāka un pārskatāmāka juridiskā argumentācija, kā arī redzamāka atsaukšanās uz Eiropas Savienības tiesībām. Vienlaikus tika uzsvērts, ka plašāks atsauču skaits uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru pats par sevi vēl nenozīmē augstāku nolēmumu kvalitāti - būtiski ir vērtēt, vai šie tiesību avoti tiek saturiski piemēroti konkrētās lietas apstākļiem.

Īpaši pozitīvas pārmaiņas sākotnējā analīzē konstatētas administratīvajā strīdu izšķiršanas sistēmā, kur Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes izveide ir stiprinājusi institucionālo neatkarību, nolēmumu struktūru un institūcijas leģitimitāti. Savukārt tiesu specializācijas reforma atklāj sarežģītāku situāciju. Lietu koncentrēšana vienā tiesā var veicināt specializāciju, pieredzes uzkrāšanu un vienveidīgāku praksi, tomēr kompetences nodošana no apgabaltiesas rajona tiesas līmenim vienlaikus aktualizē jautājumu par to, vai institucionālā kapacitāte pilnībā atbilst sarežģītu intelektuālā īpašuma strīdu izskatīšanas vajadzībām.

Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka tiesas formāla specializācija pati par sevi vēl nenodrošina efektīvu strīdu izšķiršanu. Specializācijas efektivitāte ir atkarīga arī no tiesas vietas tiesu sistēmā, pieejamajiem resursiem, tiesnešu pieredzes un apmācības, specializētu zināšanu pieejamības un atbilstoša institucionālā modeļa. Šis jautājums ir īpaši nozīmīgs mazākās Eiropas Savienības jurisdikcijās, tostarp Latvijā.

Pētījums vēl tiek turpināts, paplašinot empīrisko datu kopu un pilnveidojot salīdzināšanas kritērijus, lai sistemātiski izvērtētu reformas ietekmi desmit gadu periodā un noteiktu, cik lielā mērā sākotnēji izvirzītie reformas mērķi faktiski ir sasniegti.

Dalība šajā konferencē sniedza vērtīgu iespēju prezentēt Latvijas pieredzi starptautiskā mērogā un pārrunāt nozares aktuālākos izaicinājumus ar vadošajiem Eiropas ekspertiem.

Dalīties