Konferencē tika prezentēts pētījums “Comparative Governance Pathways for Sustainable Inland Aquaculture Development: Lessons for the Baltic States” (“Salīdzinošas pieejas ilgtspējīgas iekšzemes akvakultūras pārvaldībai: atziņas Baltijas valstīm”). Pētījuma prezentācija tapusi sadarbībā ar līdzautoriem Santu Purviņu un Armandu Pužuli.
Pētījumā analizēts, kā dažādi pārvaldības modeļi un institucionālie risinājumi var sekmēt ilgtspējīgas, konkurētspējīgas un noturīgas iekšzemes akvakultūras attīstību Baltijas valstīs. Salīdzinot Eiropas valstu un starptautisko pieredzi, īpaša uzmanība pievērsta:
- normatīvajam regulējumam un politikas stabilitātei;
- atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);
- ieinteresēto pušu sadarbībai un vides prasībām;
- jaunu tehnoloģiju, tostarp recirkulācijas akvakultūras sistēmu (RAS), ieviešanai.
Dalība konferencē deva iespēju iepazīstināt starptautisko auditoriju ar pētījuma rezultātiem un diskutēt par ilgtspējīgas iekšzemes akvakultūras attīstības un pārvaldības jautājumiem. Konference kalpoja kā nozīmīga platforma profesionālo kontaktu veidošanai un pieredzes apmaiņai ar pētniekiem, ekspertiem un nozares pārstāvjiem no dažādām pasaules valstīm.
- Reģionālā sadarbība: Īpaša uzmanība tika veltīta sadarbības iespējām ar Polijas un Čehijas pārstāvjiem, ņemot vērā šo valstu akvakultūras un dīķsaimniecības līdzības ar Baltijas reģionu.
- Partnerība Eiropā un pasaulē: Tika nodibināti un stiprināti kontakti ar kolēģiem no Dānijas, Francijas, Vācijas, Brazīlijas un citām valstīm, pārrunājot potenciālo sadarbību turpmākajos pētniecības un attīstības projektos.
Konferences ietvaros tika apmeklēta Tolminas Makšķernieku kluba zivju audzētava Faronika Tolminā, kas specializējas Sočas upes baseinam raksturīgo vietējo zivju sugu audzēšanā. Saimniecībā, kas atrodas Sočas un Tolminkas upju satekas tuvumā, tiek audzētas marmora foreles un alatas, kā arī ražoti zivju produkti.
Vizīte sniedza iespēju klātienē iepazīties ar praktisku iekšzemes akvakultūras piemēru, kur zivju audzēšana ir cieši saistīta ar vietējo sugu saglabāšanu un saudzīgu dabas resursu izmantošanu. Šī pieredze ļāva papildināt konferencē gūtās teorētiskās un pētnieciskās atziņas ar praktisku piemēru par akvakultūras attīstību konkrētā reģionā.
Viens no būtiskākajiem konferences rezultātiem ir sagatavotais pieteikums dalībai topošajā “Pondering” grupā. Tās iecere ir Eiropas līmenī apvienot pētniekus no valstīm un reģioniem, kuros nozīmīga loma ir dīķsaimniecībai un iekšzemes akvakultūrai. Plānots attīstīt starptautisku sadarbības tīklu COST akcijas izveidei, kā arī kopīgi gatavot pieteikumus turpmāka pētniecības finansējuma piesaistei, tostarp programmas “Horizon Europe” ietvaros.
Kopumā dalība konferencē “Aquaculture Europe 2026” sniedza būtiskus ieguvumus gan AQUA4DEV-BS projekta rezultātu starptautiskai atpazīstamībai, gan jaunu sadarbības kontaktu veidošanai un turpmāku kopīgu pētniecības iniciatīvu attīstībai.
Pētījums tiek finansēts Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/218 “Tradicionālās un recirkulācijas iekšzemes akvakultūras potenciāls iekļaujošai un viedai zivsaimniecības attīstībai Baltijas valstīs (AQUA4DEV-BS)” ietvaros.
