Piektdien, 9. oktobrī, norisinājās Augstākās tiesas un Latvijas Universitātes (LU) rīkotā starptautiskā konference “Tiesa ārpus kodeksa: Augstākās tiesas loma valsts un sabiedrības attīstībā”. Konferences programmā ar priekšlasījumiem un paneļu moderēšanu plaši piedalījās LU Juridiskās fakultātes (JF) docētāji, apliecinot ciešo saikni starp tiesību zinātni un tiesu praksi.

“Mēs vairs neesam burta kalpi, bet dzīvojam sabiedrībā, un mums jāņem vērā konteksts un arī savas rīcības sekas,” konferencē sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Viņš norādīja, ka tiesnesim uz savu profesiju šodien ir pienākums skatīties plašāk nekā tikai uz konkrētu lietu izspriešanu. Ar priekšlasījumu “21. gadsimta Eiropas Augstākā tiesa: vārda “augstākā” nozīme un robežas” A. Strupišs uzsvēra, ka “augstums” tiesas nosaukumā nav par varu vai mazāku kļūdīšanos, bet par augstākiem standartiem un tālredzību.

Konferenci uzrunāja Ministru prezidents Andris Kulbergs, uzsverot, ka Saeimas vēlēšanās cilvēki ir nobalsojuši par pārmaiņām un to pamats būs ekonomika, kurai nepieciešamas investīcijas un taisnīga, ātra tiesa. Premjers izvirzīja uzstādījumu Latvijai kļūt par vienu no piecām efektīvākajām tiesu sistēmām Eiropā.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns norādīja, ka stipra un neatkarīga tiesa ir pamats cilvēka aizsardzībai, valsts drošībai un ekonomikas attīstībai, tādēļ tiesu neatkarības stiprināšana ir viena no viņa prioritātēm. Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla vārdā uzstājās valdes locekle, Nīderlandes Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dīneke de Grota (Dineke de Groot), uzsverot Augstāko tiesu lomu tiesiskās noteiktības nodrošināšanā.

Kopsavilkumu par konferencē apskatītajām tēmām noslēgumā sniedza LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs.

Pirmā tēma iezīmēja, ka aktīva mijiedarbība ļauj efektīvi izmantot cilvēkresursus, kas palīdz tikt galā gan ar tiesas, gan universitātes uzdevumiem (studiju procesu un pētniecību). Kā risinājums pašcenzūras un lēnas autoritatīvo autoru maiņas riskiem tika minēta neatkarīgas, ar abām kājām universitātē stāvošas juridiskās jomas profesūras palielināšana.

  • Moderatorts: Senators Māris Leja.
  • LU JF docētāju priekšlasījumi:
    • Senāta Administratīvo lietu departamenta senators un LU JF asociētais profesors Jānis Pleps: “Tiesību zinātnes atziņu izmantošana Senāta nolēmumos: tradīcija un juridiskā metode”.
    • LU JF profesore un Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja Kristīne Strada-Rozenberga: “Latvijas tiesību doktrīna: autoritatīva judikatūrā, bet vai dzīvotspējīga?”.
  • Citi ziņotāji: Francijas Kasācijas tiesas Goda tiesnesis Bruno Katala (Bruno Cathala).

Otrajā tēmā tika pārrunāta ekonomisko aspektu un tiesu spriedumu sasaiste – ekonomiskie aspekti nevar būt tiesas lēmuma pamats, tomēr tiesvedību ilgumam un lēmumu paredzamībai ir ekonomiskas sekas. Diskusijā iezīmējās plāns par Universitātes un Augstākās tiesas kopīgu pilotpētījumu.

  • Moderators: Senāta Civillietu departamenta senators un LU JF lektors Aldis Laviņš.
  • LU JF un LU vadības priekšlasījumi:
    • Senāta Krimināllietu departamenta senators un LU JF asociētais profesors Jānis Rozenbergs: “Tiesa un ekonomiskā realitāte: vai tiesnesim, pieņemot spriedumu, jādomā par tā ekonomiskajām sekām?”.
    • LU rektors Gundars Bērziņš.
  • Citi ziņotāji: Lietuvas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dangole Bubliene (Danguolė Bublienė).

Trešajā sadaļā tika skatīti izaicinājumi saistībā ar izkāpšanu ārpus “kodeksa”, saglabājot tiesiskumu, kā arī draudzību virtuālajā vidē un tiesneša atstatīšanos.

  • Moderatore: Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja un LU JF lektore Anita Kovaļevska.
  • LU JF un LU mācībspēku priekšlasījumi un diskusija:
    • Senāta Civillietu departamenta senatore un LU JF profesore Sanita Osipova: pētījums “Vai virtuālais draugs var spriest taisnīgu tiesu: tiesneša atstatīšanās dilemma”.
    • LU profesors Mārcis Auziņš: noslēguma pārdomas par tēmu “kad viss ir likumīgi, bet nešķiet taisnīgi”.
  • Citi ziņotāji: Nīderlandes Augstākās tiesas priekšsēdētāja Dīneke de Grota.

Konferencē piedalījās senatori, apgabaltiesu un rajona (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji, Satversmes tiesas un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneši, Augstāko tiesu priekšsēdētāji un tiesneši no 13 Eiropas valstīm, LU JF mācībspēki, tiesu sistēmas amatpersonas, kā arī Ārvalstu investoru padomes pārstāvji.

Konferences ieraksts skatāma Augstākās tiesas Youtube kontā 

Dalīties