Rakstā starpdisciplinārā skatījumā aplūkota zemūdens kultūras mantojuma aizsardzība un tā integrēšana jūras pārvaldības un politikas instrumentos, īpašu uzmanību pievēršot tiesiskajam regulējumam. Publikācijā analizēta starptautisko un Eiropas tiesību instrumentu nozīme, tostarp:
- ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS);
- UNESCO 2001. gada Konvencijas par zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību;
- Eiropas kultūras mantojuma, vides aizsardzības un jūras telpiskās plānošanas regulējuma loma.
Autori uzsver nepieciešamību zemūdens kultūras mantojuma aizsardzību ciešāk integrēt jūras telpiskajā plānošanā, ietekmes uz vidi novērtējumā (IVN) un stratēģiskajā ietekmes uz vidi novērtējumā (SIVN). Rakstā aplūkoti arī tādi tiesiskie un institucionālie izaicinājumi kā atšķirīgs aizsardzības līmenis dažādās jurisdikcijās, nepietiekama pārrobežu sadarbība, tiesiskā regulējuma īstenošana un jurisdikcijas jautājumi.
Publikācijā uzsvērta ciešākas tiesību, politikas, vides zinātņu un arheoloģijas mijiedarbības nozīme, lai veicinātu savlaicīgāku un efektīvāku zemūdens kultūras mantojuma aizsardzības integrēšanu mūsdienu jūras pārvaldībā.
Raksts publicēts 2026. gadā izdevuma Ocean & Coastal Management 280. sējumā un ir pieejams atvērtā piekļuvē.
 Juridiskās fakultātes (JF) Juridiskās zinātnes institūta vadošās pētnieces Leilas Neimanes sadarbībā ar Jeremy A. Beller, Ievu Demjaņenko un Jāni Kaminski sagatavotais raksts “Enhancing underwater cultural heritage management and policy through marine environmental archaeology” (“Zemūdens kultūras mantojuma pārvaldības un politikas pilnveidošana, izmantojot jūras vides arheoloģiju”).){kind=link}