Fakultātes dekāne piedalās “Juristu dienas 2019” atklāšanas pasākumā

Dekāne Anita Rodiņa atzina, ka juridiskās izglītības kvalitāte ir gan augstskolas, gan darba tirgus rokās, taču ir skaidrs, ka ir nepieciešamas izmaiņas augstskolu programmu regulējumā. Dekāne norādīja, ka šobrīd dzīvojam reformu un pārmaiņu laikā, par to liecina tuvā nākotnē esošais vienotais jurista eksāmens, kas būs jākārto jau 2021. gadā, taču, vai tas nozarē ieviesīs ievērojamas izmaiņas, par to vēl ir pāragri spriest. Tāpat darba tirgu un augstākās juridiskās izglītības jomu ietekmēs arī ELFA ietvaros uzsāktais projekts “Eiropas jurists”. Bez tā papildu izaicinājums ikvienā augstākās juridiskās izglītības iestādē ir pamata mācībspēku korpusa izveidošana, kura normatīvā regulējuma izvērtēšana tagad ir Satversmes tiesas rokās.

A.Rodiņa, atbildot uz Publisko tiesību institūta direktora Dravnieka kunga uzrunas tēzi “Vai juridiskā izglītība ir un var būt bizness?” atzina, ka augstskola nav veikals, kurā parasti darbojas princips “klientam vienmēr taisnība” vai “var sarunāt atlaidi?” Augstskolas ar studentiem slēdz līgumu, kas rada pienākumus abām pusēm. To ievērojot tiks nodrošināts pats būtiskākais – augsta izglītības kvalitāte.

Nobeigumā dekāne aicināja augstākā juridiskās izglītībā iesaistītos domāt valstiski mirklī, kad tiek veidota studiju programma vai studentam tiek izlikts vērtējums – vai es pēcāk gribētu dzīvot valstī, kurā strādās mūsu nākamie juristi?

“Juristu dienas 2019” atklāšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, tiesībsargs Juris Jansons, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālavs Jundzis, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina, Tiesībsarga biroja Prevencijas daļas vadītāja Liene Namniece un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks.