Aleksandrs Potaičuks aizstāvēs promocijas darbu par pārrobežu administratīvajiem aktiem Latvijā un Eiropas Savienībā

Pētījuma nozīme

Vēsturiski administratīvās tiesības tika uzskatītas par tādu tiesību nozari, kuru ierobežo konkrēta valsts un tās tiesību sistēma. Tomēr līdz ar globalizāciju un sevišķi eiropeizāciju rietumvalstu publiskās tiesības ir atvērušas sevi plašākam kontaktam ar citu valstu tiesību sistēmām, kas jo īpaši iezīmējas Eiropas Savienības tiesībās, un līdz ar to valstu robežu nozīme tiecas mazināties iepretim cilvēku mobilitātei un pārrobežu tirdzniecībai. Cilvēku mobilitāte un pārrobežu tirdzniecība piespiež valstis atteikties no savas pilnīgās autonomijas administratīvi tiesisko attiecību veidošanā un spiež valstis arvien vairāk savstarpēji sadarboties.

Lai šo procesu veicinātu jomās, kurās, no vienas puses, nepieciešams nodrošināt pārrobežu mobilitāti, no otras puses, ir nepieciešams nodrošināt valsts uzraudzību, izdodot administratīvos aktus, tiek ieviesti citu valstu iestāžu izdoto administratīvo aktu atzīšanas mehānismi.

Pētījuma galvenā būtība

Promocijas darbā pētīts, kā Latvijā un Eiropas Savienības panākt, lai noteikta veida vienas valsts iestāžu atļaujas un licences būtu derīgas (atzītas) arī citās dalībvalstīs, tādējādi, no vienas puses, ievērojami atvieglojot personu pārrobežu kustību, uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu un, no otras puses, saglabājot tāda veida personu un uzņēmumu uzraudzību, kas nerada nepamatotus šķēršļus pārrobežu darbībai.

Promocijas darbam ir divi savstarpēji saistīti mērķi: 1) noskaidrot pārrobežu administratīvo aktu un to atzīšanas metodoloģisko saturu un robežas, kā arī atzīšanas vai neatzīšanas tiesiskās sekas, kā arī 2) identificēt ar pārrobežu administratīvajiem aktiem saistītās juridiskās problēmas Latvijas administratīvajās tiesībās un izstrādāt to risinājumus.

Pētījuma novitāte

Aleksandra Potaičuka izstrādātais promocijas darbs ir līdz šim detalizētākais pētījums promocijas darba līmenī par citu valstu pārvaldes iestāžu lēmumu atzīšanu Latvijā.

Darbā sintezēta izpratne par to, kas būtu uzskatāms par pārrobežu administratīvo aktu Latvijā, un iezīmēts, kādos gadījumos pārrobežu administratīvais akts iegūst savu pārrobežu raksturu. Šajā kontekstā administratīvais akts analizēts valsts suverenitātes un teritorialitātes principu gaismā, tādējādi sniedzot tiesību zinātnē balstītu pamatojumu tam, kādēļ ne jebkurš ārvalstu administratīvais akts ir derīgs un spēkā esošs Latvijā.

Darbā pētīts tiesiskais regulējums tam, kādos gadījumos Latvijā – kā Eiropas Savienības dalībvalstī un kā valstī, kas ir unikāls un noteikts starptautisko tiesību subjekts, – ir atzīstami citu valstu administratīvie akti. Turklāt atzīšanas kontekstā ir aplūkotas arī atzīšanas robežas, aptverot visdažādākos gadījumos, kad citas valsts administratīvais akts Latvijā varētu netikt atzīts. Saistībā ar minēto aplūkota arī pārrobežu administratīvo aktu uzraudzība un kontrole, iezīmējot valsts īstenotas uzraudzības kompetences esību un šādas kompetences neesību dažādos gadījumos. Šāda analīze ir īpaši nozīmīga pārrobežu kontekstā, kad var savstarpēji sadurties divu suverēnu valstu uzraudzības un kontroles īstenošanas intereses otras valsts teritorijā, kas nenotiek nacionālo administratīvo aktu gadījumā.

Pareiza pārrobežu administratīvo aktu atzīšana ir vitāli svarīga sakārtotai komercdarbības videi un pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Zinātniskā grāda pretendenta A.Potaičuka darbu recenzē Latvijas Universitātes docents, Dr.iur. Jānis Pleps, Biznesa augstskolas „Turība" profesors Dr.iur. Jānis Načiščionis un Viļņas Universitātes (Lietuva) profesore Dr.iur. Jurgita Paužaitė-Kulvinskienė.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2020. gada 14. decembrī, plkst. 12.00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē tiešsaistē MS Teams platformā.

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).

Lūdzam interesentus reģistrēties dalībai sēdē līdz 2020. gada 9.decembrim, rakstot uz e-pastu: agnese.steinberga@lu.lv