Konference pulcēja plašu akadēmisko kopienu, piedāvājot vairāk nekā 700 referātus, kuru autori pārstāvēja teju 100 dažādas institūcijas - universitātes, pētniecības institūtus un uzņēmumus Latvijā un ārvalstīs. Referāti bija strukturēti 62 sekcijās, kas aptvēra 9 tematiskos blokus atbilstoši LU prioritārajiem pētniecības virzieniem un Latvijas attīstībai būtiskiem jautājumiem. Būtiska iezīme šīgada konferencē bija sekciju starpdisciplinārais raksturs, kas veidoja atvērtāku, plašākai auditorijai saprotamāku un diskusijām bagātāku zinātnisko vidi.
LU Juridiskā fakultāte (JF) konferencē bija pārstāvēta aktīvi un daudzveidīgi, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu vairākos tematiskajos blokos, īpaši izceļoties drošības, valsts pārvaldes efektivitātes un konstitucionālo tiesību jautājumu iztirzāšanā.
14. aprīlī tematiskajā blokā “Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana” notika plenārsēde - paneļdiskusija “Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana: zinātniskā perspektīva, metodes un iespējas”, kas bija veltīta drošības jautājumu analīzei no teorētiskā un praktiskā skatpunkta. Diskusijā tika akcentēts, kā dažādu nozaru pētniecība un metodoloģiskās pieejas var stiprināt valsts drošību un kādēļ šajos jautājumos īpaši nozīmīga ir starpdisciplināra sadarbība. Plenārsēdi vadīja LU JF profesore, Augstākās tiesas senatore Sanita Osipova, paneļdiskusijā piedalījās eksperti, to vidū arī LU JF asoc. prof., Augstākās tiesas senators Jānis Pleps.
Šī tematiskā bloka ietvaros norisinājās arī sekcija “Drošība demokrātijā: brīvības un kontroles līdzsvars sabiedrībā un zinātnē”, kuru moderēja LU JF Juridiskās zinātnes institūta pētniece Leila Neimane. Sekcija pievērsās vienam no būtiskākajiem mūsdienu demokrātiju izaicinājumiem - kā stiprināt drošību, vienlaikus saglabājot pamattiesības, pilsonisko brīvību un akadēmisko neatkarību. Diskusiju centrā bija tādi jautājumi kā hibrīddraudi, dezinformācija, kiberdrošība, politiskā polarizācija un pētniecības drošība. Īpaši tika uzsvērta nepieciešamība rast līdzsvaru starp atbildīgu risku pārvaldību un atvērtās zinātnes principu saglabāšanu, starptautisko sadarbību un zināšanu brīvu apriti.
Savukārt 16. aprīlī tematiskajā blokā “Valsts pārvaldes efektivitāte” notika plenārsēde – paneļdiskusija “Satversmes tulkošana Satversmes tiesas praksē: vai un kāda ir tiesiskā ideāla cena?”, kas bija veltīta Satversmes tiesas 30 gadu jubilejai. Paneļdiskusija ļāva daudzpusīgi izvērtēt Satversmes tiesas nolēmumu ietekmi tiesību, ekonomikas un politikas zinātnes skatījumā, izceļot gan Satversmes interpretācijas nozīmi valsts attīstībā, gan jautājumus par tiesiskā ideāla robežām un cenu. Diskusiju vadīja LU JF dekāns, asoc. prof. Edvīns Danovskis, un tajā piedalījās arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja, LU JF asoc. prof. Irēna Kucina un LUJ F lektors Gunārs Kusiņš, kā arī citi eksperti.
Pēc plenārsēdes norisinājās īpaša sekcija “Satversmes tiesas judikatūras ietekme uz Latvijas tiesību sistēmu”, kas izcēlās ar īpaši simbolisku un Latvijas tiesību zinātnei nozīmīgu sastāvu - vienuviet pulcējās Satversmes tiesas priekšsēdētāji, kuri vienlaikus ir arī LU JF docētāji, kā arī fakultātes dekāns. Šāds sastāvs spilgti apliecināja Juridiskās fakultātes ciešo saikni ar Satversmes tiesas attīstību un tās nozīmi Latvijas konstitucionālo tiesību telpā.
Paralēli visas dienas garumā notika arī vairākas citas LU JF pārstāvju vadītas un saturiski nozīmīgas sekcijas. Sekciju “Efektīva valsts praksē: birokrātijas mazināšana, digitalizācija un publisko pakalpojumu kvalitāte” vadīja asoc. prof. Jānis Pleps. Tajā uzmanība tika pievērsta administratīvā sloga mazināšanai, publisko pakalpojumu modernizācijai, digitalizācijai, sabiedrības pieaugošajām prasībām pēc kvalitatīvākiem pakalpojumiem un proaktīvākas valsts komunikācijas, kā arī nepieciešamībai attīstīt gan tehnoloģiskos risinājumus, gan cilvēkresursus un institucionālās prasmes.
Tikmēr sekcija “Tiesību piemērošanas procesu efektivitāte: izaicinājumi un risinājumi” bija organizēta vairākās sesijās. Pirmo sesiju “Tehnoloģiju ietekme uz tiesību piemērošanas efektivitāti un pamattiesību aizsardzību” vadīja LU JF doc.Daina Ose. Otrā sesija “Tiesību avoti un tiesību piemērošanas kvalitāte: taisnīgums, tiesiskums un efektivitāte” notika LU JF doc. Diānas Apses vadībā. Līdztekus norisinājās arī stenda referātu sesija. Savukārt trešo sesiju “Efektivitātes meklējumi krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā” vadīja LU JF profesore un LU studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga. Sekcijas noslēgumā notika īpašs notikums - kolektīvās monogrāfijas “Latvijas kriminālprocess 20 gados: tiesību attīstība starp stabilitāti un reformām. Likuma, prakses un doktrīnas krustpunkti” atklāšana.
Latvijas Universitātes 84. starptautiskā zinātniskā konference apliecināja, ka mūsdienīga akadēmiskā vide ir ne tikai platforma zinātnisku atziņu prezentēšanai, bet arī telpa starpdisciplinārām sarunām, kurās satiekas dažādas nozares, skatpunkti un pieredzes. LU JF klātbūtne konferencē bija spilgta, saturiski daudzveidīga un nozīmīga, akcentējot fakultātes pētnieku un docētāju ieguldījumu Latvijas drošības, valsts pārvaldes, konstitucionālo tiesību un tiesību piemērošanas jautājumu analīzē.
 Akadēmiskā centra Zinātņu un Dabas mājās norisinājās LU 84. starptautiskā zinātniskā konference, kas šogad tika organizēta jaunā formātā - kā akadēmiski intensīvs, trīs dienu pasākums ar izteiktu fokusu uz saturiskām diskusijām, starpdisciplinaritāti un pētnieku darba redzamību.){kind=link}