Foto no M. Meļņikas privātā arhīva

"Zalcburgā es nokļuvu pavisam nejauši – kad Francijā un Itālijā ERASMUS studijas bija pieejamas vien valstu oficiālajās valodās, bet gribējās iepazīt studiju procesu kādā no Centrāleiropas valstīm, Austrija šķita kā intriģējoša zeme, par kuru tobrīd zināju ļoti maz un kuru šķita interesanti iepazīt tuvāk." tā stāsta Juridiskās fakultātes studente Madara Meļņika. Šī došanās pretī nezinājamajam uz Mocarta dzimteni bija viens no labākajiem lēmumiem dzīvē. Šie pieci mēnešI sniedza ne vien iespēju iepazīt Austriju un to absolūti iemīlēt, bet arī gūt ļoti daudz vērtīgu zināšanu, iepazīt lieliskus draugus un pavērt savai pasaulei jaunu skatupunktu.

Zalcburga, kā izrādījās, ir ideālā pilsēta. Neliela un neprātīgi skaista, ar bagātu vēsturi un arhitektūru, plašām kultūras iespējām un brīnišķīgu dabu. Tajā blakus ir pamanāmas Mocarta laika ēkas (un, protams, māja, kurā viņš pats ir dzimis) un pilis, nelielas un omulīgas izklaides vietas, pavisam austriskas mājiņas ar koka logu slēģiem un rotājumiem, nelieli  teātri, kā arī pavisam modernas celtnes (viena no tām – centrālā Universitātēs ēka jeb glītais stikla kubs). Pāris kilometru attālumā no vecpilsētas, –joprojām pilsētas ietvaros! – ir arī plašas pļavas, kurās mierīgi ganās govis vai zirgi, plešas meži un labības lauki, turklāt viss ir kalnu ietvarā – pašu pilsētu ieskauj 3 kalni, kas pēc austriešu pašu standartiem gan ir vien pakalniņi, bet turpat manāmi arī Alpi! Pilsētas miers un piedāvātais kultūras, dabas un arhitektūras skaistums bija lietas, ko varēja baudīt ik dienu, tādējādi relaksējoties gluži citādākā vidē kā Rīgā.  Galvenais pārvietošanās līdzeklis (ja neskaita došanos kājām), protams, miera un arī vides dēļ bija velosipēds. Uz ērtajiem veloceliņiem bija manāmas gan omītes, gan kungi uzvalkos, un, protams, arī simtiem studentu, kuru dēļ fakultāšu pagalmos pat lietainās un vēsās dienās esošo divriteņu daudzums bija nesaskaitāms. Arī pati Juridiskā fakultāte, kas atradās vecpilsētas centrā, baltā klostera ēkā, bija visnotaļ īpaša. Piemēram, daudzstāvu bibliotēkas lasītavas sienas greznoja 16. gadsimta freskas, bet lekciju norises telpas vienmēr bija nedaudz jāpameklē, jo fakultātē nokļūt bija iespējams pa 9 ieejām, kuras tālāk ieveda telpu labirintos un līkločos. Protams, piedāvātās izglītības iespējas bija viens no pašiem lielākajiem ERASMUS plusiem. Nelielās starptautiskās grupiņās, vairāk balstoties nevis uz PowerPoint slaidiem, bet gan tieši uz diskusiju, izpratni un studentu iesaisti darbā, uzsvars tika likts uz starptautiskajām tiesībām, tostarp, piemēram, Pasaules Tirdzniecības Organizācijas tiesībām, starptautisko publisko tiesību vēsturi, ANO struktūru un vārda brīvības robežu analīzi ASV un Eiropā. Tā kā studijas norisinājās jauktā sistēmā (gan ar moduļiem, gan ilgstot visa gada garumā, turklāt arī ne visu kursu beigās sekoja eksāmens),  radās iespēja izvēlēties priekšmetus vairāk nekā 30 ECTS apjomā – un tādējādi varēja neatteikties no kādām kārdinošām sfērām un vēl vairāk paplašināt redzesloku. Daži priekšmeti gan bija neierasti relaksēti, kas, esot pieradušai pie LU slodzes, šķita mazliet savādi, tomēr līdz ar to papildus izvēlētie priekšmeti visu lieliski līdzsvaroja. Nodarbībās nereti tika apspriesti jautājumi, par kuriem citur pat neiedomātos, piemēram, par Austrijas neitralitāti mūsdienās, un ļoti interesanti bija diskutēt par pasaulē, tostarp Ukrainā un Sīrijā, notiekošo ar studentiem no dažādām Eiropas valstīm un ar dažādiem skatupunktiem. Kā neparasts pārsteigums bja fakts, ka priekšmetos pat tika organizētas ekskursijas, piemēram, uz ANO un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas mītnēm Ženēvā, ļaujot studentiem iepazīties ar šo organizāciju darbību klātienē. Ļoti patīkama bija arī iespēja izvēlēties priekšmetus no citu fakultāšu piedāvājumiem, piemēram, Austriešu valodas un kultūras kursu vai pat Ievadu dzejas analīzē. Tieši šī personīgā attieksme, studiju kursu daudzveidība, neierastās pieejas studiju procesam un ļoti kompetento austriešu pasniedzēju vienkāršība ir vērtējama kā ERASMUS studiju rozīnīte – tiek piedāvātas gluži citādākas zināšanas, iespējas un problēmu redzējumi kā mājās. Turklāt tas nenoliedzami kalpoja kā iedvesma – gan studiju turpināšanai tieši tiesību zinātnē, gan arī apziņai, ka studiju process pat jurisprudencē var būt citādāks kā ierastie kontroldarbi, kāzusi un eksāmeni. Kā īpaši pozitīvu un neparastu lietu jāuzsver studentu piesaiste pašai Universitātei. Šķiet, tika darīts viss, lai studenti fakultātēs justos kā mājās un studiju slogs pat eksāmenu laikā nebūtu pārāk nomācošs – un tādējādi Zalcburga ir apvienojusi savu tūrisma pilsētas statusu ar studentu pilsētas omulību. Piemēram, vismaz pāris reizes mēnesī fakultātēs studentu padomes un partijas veidoja brančus, lai ikkatrs students pa vidu lekcijām un semināriem varētu pamieloties ar kādu Nutellas maizīti, sālskliņģeri vai ko citu pēc paša vēlmēm un ieskatiem – savukārt vasaras sākumā tika organizētas pat grilēšanas ballītes. Centrālajā Universitātes ēkā norisinājās arī pārsteigumkino, kur filmas nosaukums tika paziņots tikai tad, kad studenti ar popkorna tūtām un želejkonfektēm jau bija ērti sasēdušies lielajā auditorijā. Ik dienu bija pieejama bija bezmaksas kafija katram, kam rīti šķiet pārāk agri, savukārt ērtākām studiju procesam katrā fakultāšu stāvā bija pieejamas vairākas kopējamās un printējamās mašīnas. Brīnišķīgas bija arī bibliotēkas, kas daudzos stāvos atradās visās fakultātēs - to lielums, piedāvātā materiālu daudzveidība un daudzskaitlīgums, kā arī modernais un ērtais iekārtojums radīja studiju vidi patiešām ērtu.  Eksāmenu laikā, savukārt, notika Nakts Bibliotēkas pasākumi, kuros studenti visu nakti varēja palikt bibliotēkā un gatavoties sesijai, ik pa laikam arī izkustoties kādā īsā izstaipīšanās treniņā, dodoties uz semināru par katalogu sistēmu izmantošanu vai apēdot kādu sviestmaizi vai grāmatas formas želejkonfekti vai uz mirklīti nosnaužoties kādā no ērtajiem dīvāniņiem. Protams, nedrīkst aizmirst arī par daudzpusīgo kultūras programmu. Šis pasākumu kopums patiešām radīja sajūtu, ka Universitāte nav tikai lekciju un pārbaudījumu vieta, bet drīzāk nozīmīga daļa dzīves un ikdienas un studenti labprāt uzkavējās Universitātes tuvumā vai telpās arī pēc lekciju beigām un vakaros – nevis pienākumu vai kādu darbu dēļ, bet vienkārši tāpat vien. Turklāt ERASMUS studentiem šīs piesaistes sajūtas veicināšanai tika nodrošināts pat vēl lielāks pasākumu klāsts un pat ekskursijas gan pa Zalcburgu, gan uz tuvumā esošajām vietām, piemēram, pilsētai tik nozīmīgajām sālsraktuvē. ERASMUS pieredzei, protams, ļoti nozīmīgs bija arī fakts, ka Zalcburga atrodas pašā Eiropas sirdī. Tas ļāva vēl varāk pavērt skatu uz pasauli, dodoties uz Bratislavu, Budapeštu, Venēciju un citām tuvumā esošajām pilsētām, kā arī apceļojot pašu Austriju. Studiju laikā gan bija nepieciešams pavadīt daudzas stundas rakstot esejas, pildot uzdevumus un gatavojoties semināriem, tomēr 2 nedēļu garais Lieldienu brīvlaiks, kā arī citu svētku sniegtās brīvdienas un nedēļas nogales pavēra plašas iespējas izbaudīt skaisto un silto laiku daudzveidīgajās Centrāleiropas pilsētās. Arī atrašanās vietas un tūrisma pilsētas statusa dēļ Zalcburga valodas ziņā bija draudzīga ārvalstu  studentiem – nevienam, kas arī īsti nepārzina vācu valodu, nevarēja rasties problēmas komunikācijā, jo visur bija iespējams sazināties angliski. Ikkatram ERASMUS pieredze ir citādāka – viss atkarīgs no tā, ar kādām vēlmēm un gaidām turp dodas un kuras no daudzajām iespējām izmanto. Man šis laiks bija izglītības, draugu, ceļošanas un skaistuma pilns, atrodot Zalcburgā māju sajūtu. Tomēr kā vienu no galvenajiem ERASMUS ieguvumiem es uzskatu iespēju saskatīt lietas citādāk tieši Latvijā. Šis laiks man ir itin kā pavēris iespēju vārtus – novērtējot Zalcburgas Universitātes sniegtās iespējas, pēkšņi izrādījās, ka arī Latvijā ir tik daudz ko darīt un kur iesaistīties, kas pirms tam pašas skatupunkta dēļ ir paslīdzējis garām un ticis nepamanīts. Protams, nu labāk ir saskatāmas arī lietas, kuras vēlētos mainīt un uzlabot – un ir iedvesma to arī darīt! Nenoliedzami, arī skatījums uz pasauli un tajā notiekošo nu ir plašāks un pat lielie mērķi šķiet sasniedzami, turklāt nepazaudējot Austrijā saskatīto mieru un piezemētību. Turklāt par pavisam lielu ieguvumu ir uzskatāms fakts, ka šo mēnešu laikā tika pilnībā iznīcināts manā prātā pirms aizbraukšanas vēl esošais stereotips par jurisprudenci kā sausu un nedaudz garlaicīgu nozari – tā vietā radot patiesu entuziasmu un aizrautību. Tamdēļ es ieteiktu ikkatram tiesību zinātņu studentam nenobīties, izmantot šo tikai tagad, tikai studiju laikā piedāvāto iespēju un pieteikties neaizmirstamajam piedzīvojumam pusgada garumā, kas būs vairāku gadu vērts – lai vai cik klišejiski tas skanētu, šī tiešām ir pieredze, kas ļauj augt un pavērt sev jaunu pasauli.  Erasmus+ mobilitātes programma dod iespēju ne vien studiju semestri vai gadu aizvadīt ārvalstu augstskolā, bet arī studiju programmā iekļauto praksi īstenot jebkurā Eiropas Savienības valstī. Arī doktoranti var izmantot šo iespēju un vairākus mēnešus pavadīt ārvalstīs promocijas darba izstrādei. Gan studiju, gan prakses laikā students saņem stipendiju.  Papildu jautājumu gadījumā sazinies ar Juridiskās fakultātes starptautisko sakaru koordinatori Madaru Mariju Osi.

Dalīties

Saistītais saturs

Iegūsti pieredzi un studē ārzemēs!
04.09.2019.

Iegūsti pieredzi un studē ārzemēs!