© Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments

2016. gada 23. septembrī Aiga Mieriņa juridisko zinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai aizstāvēs promocijas darbu "Starptautisko privāttiesību kodifikācija: Eiropas valstu pieredze". Darbs izstrādāts Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes profesora, Dr.habil.iur. Jura Bojāra zinātniskā vadībā.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks LU Juridiskās zinātnes nozares valststiesību, starptautisko tiesību, tiesību teorijas un vēstures, un policijas tiesību apakšnozaru promocijas padomes atklātā sēdē. Sēde ieplānota 2016. gada 23. septembrī, plkst. 10.00 Juridiskās fakultātes tiesas zālē (Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 8.auditorijā, 2. stāvā).

Aigas Mieriņas izstrādātā promocijas darba mērķis ir rast risinājumu starptautisko privāttiesību kodifikācijas attīstībai Latvijā gan teorētiskā, gan praktiskā tvērumā. Mērķa sasniegšanai autore analizējusi kodifikācijas izpratni tiesību vēstures, filozofijas, tiesību teorijas un starptautisko privāttiesību skatījumā, izveidojusi starptautisko privāttiesību kodifikācijas periodizāciju un klasifikāciju, veikusi kodifikāciju juridiskās tehnikas un principu salīdzinošo analīzi, kā arī apkopojusi ārvalstu pieredzi un novērtējusi tās izmantošanas iespējas Latvijas starptautisko privāttiesību attīstībā.

A.Mieriņa skaidro, ka "pašlaik Latvijā spēkā esošais kolīziju normu materiāls, kas kodificēts 1937. gada Latvijas Civillikuma ievada 19 pantos ar nelieliem labojumiem, ir spēkā tādā redakcijā, kāda tā bija pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Tā kā par Latvijas Civillikuma izstrādes idejisko un praktisko pamatu tika ņemts 1864. gada Baltijas Civillikums, tad var teikt, ka mūsdienu Latvijas centrālā kolīziju tiesību kodifikācija atbilst starptautisko privāttiesību izpratnei, kāda tā bija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Šāds regulējums ir novecojis, neatbilst mūsdienu starptautisko privāttiesību izpratnei Eiropā un tam ir nepieciešami uzlabojumi. Eiropas Savienības starptautisko privāttiesību noteikumi, kas Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir saistoši, tikai daļēji spēj nodrošināt pienācīgu tiesisko bāzi pārrobežu tiesisko attiecību noregulējumam."

Pētījumā autore pierāda hipotēzi, ka jauns, autonoms starptautisko privāttiesību likums ir tikai viens no iespējamiem risinājumiem, bet ne vienīgais risinājums starptautisko privāttiesību kodifikācijas attīstībai un šīs nozares modernizācijai Latvijā. Autores ieskatā Latvijas starptautisko privāttiesību situācijas uzlabošanai piemēroti ir vairāki risinājumi – vai nu būtiski grozījumi Latvijas Civillikuma Ievadā, vai arī jauna Starptautisko privāttiesību likuma izstrāde, līdzīgi kā Igaunijā vai Polijā.

Promocijas darbs “Starptautisko privāttiesību kodifikācija: Eiropas valstu pieredze” ir līdz šim plašākais zinātniskais darbs Latvijā un viens no retajiem Eiropā veiktajiem pētījumiem par starptautisko privāttiesību sistematizācijas un kodifikācijas jautājumiem.

Zinātniskā grāda pretendentes darbu recenzējis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, Dr.iur. Jānis Lazdiņš , Biznesa augstskolas “Turība” profesore, Dr. iur. Ingrīda Veikša un Vītauta Dižā universitātes Lietuvā asociētā profesore, Dr. iur. Jurgita Grigiene.

Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotekā Raiņa bulvārī.

Dalīties