LU komanda Vilema C. Visa starptautiskās komercarbitrāžas inscenējumā. Foto no komandas personīgā arhīva.

Ceturtdien, 31. maijā, klāt esot Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes (JF) dekānam profesoram Zigurdam Mikainim, docentam Jānim Griģeļonim un lektoram Mārim Lejniekam, LU tika sniegts pārskats par JF studentu paveikto, piedaloties starptautiskajos tiesas prāvas inscenējumos. Pateicoties fakultātes gādībai, šogad studenti piedalījušies trīs dažādās starptautiskās sacensībās — Eiropas tiesību sacensībās Viduseiropas un Austrumeiropas valstu studentiem, Telders Starptautisko tiesību sacensībās un Vilema C. Visa starptautiskās komercarbitrāžas inscenējumā. Lai gan visās sacensībās to dalībniekiem vispirms jāiesniedz rakstisks argumentu izklāstījums un tad jāuzstājas, atbildot uz nereti bargiem tiesnešu jautājumiem, sacensību norise ir visai atšķirīga. Tomēr visās trijās sacensībās gūti atzīstami rezultāti.

Divdesmit ceturto reizi notiekošajās Telders starptautisko tiesību sacensībās (Telders International Law Moot Court Competition) Hāgā LU komanda piedalījās ceturto reizi. Šogad komandā darbojās Edīte Stiprā, Ineta Dobroviča, Jūlija Petkeviča un Sandris Laganovskis. Komandu sacensībām sagatavoja lektors Māris Lejnieks. Tā kā šajās starptautisko publisko tiesību sacensībās šogad risināmā lieta skāra gaisa tiesības, lai pilnvērtīgi sagatavotos sacensībām, komanda devās uz Lundas universitāti Zviedrijā. Divdesmit divu Eiropas valstu komandu konkurencē, sacenšoties ar Igaunijas, Lielbritānijas un Rumānijas valstu studentiem, LU studenti kopsummā ieguva 12. vietu, bet, argumentējot kā atbildētāji, — pat desmito vietu. Par īpaši iespaidīgu studenti atzīst sacensību norises vietu — Miera pili Hāgā, uzsverot, ka bijību iedveš arī sacensību tiesneši — ANO Starptautiskās tiesas tiesneši, Eiropā ļoti labi zināmi starptautisko tiesību speciālisti un dažādu starptautisko organizāciju darbinieki. Kā atzina komandas treneris, viņam visspilgtāk atmiņā palicis brīdis, kad īsu mirkli pirms sēdes sākuma atklājies, ka kaut kur pazudusi viena no studentēm. Savukārt paši studenti priecājas par replikām, kas izdevušās, atbildot uz pretinieku argumentiem. Regulāra ir arī LU komandas piedalīšanās Kembridžas universitātes un Eiropas Kopienu tiesas rīkotajās sacensībās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm (East Central Moot Court Competition). Šogad šajās sacensībās piedalījās vairāk nekā divdesmit komandas. Ievērojot labas tradīcijas (1999. gadā LU komanda šajās sacensībās uzvarēja, bet pagājušajā gadā palika trešie), šogad Prāgā notiekošajās sacensībās Edmunds Broks, Debora Pāvila, Imants Jansons un Jūlija Jerņeva ieguva 2. vietu, finālā piekāpjoties tikai Rietumbohēmijas Universitātes komandai. Turklāt Debora Pāvila ieguva arī labākā runātāja balvu un tādēļ septembrī dosies uz Eiropas Kopienu tiesu Luksemburgā. Sacensībās piedalījās arī Rīgas Juridiskās augstskolas studenti, kas neiekļuva finālā, bet ieguva 3. vietu. LU komandas studentiem labā atmiņā palicis lords Slinns, kurš, viņuprāt, “spēj uzdot jautājumu jebkurā brīdī un par jebkuru tēmu”. Šajās sacensībās Latvijas Universitāte ir iemantojusi visai spēcīga dalībnieka slavu, ko būtu vēlams saglabāt arī turpmākajos gados. Latvijas Universitātes komandas piedalīšanos šajā pasākumā atbalstīja Sorosa fonds — Latvija un Eirofakultāte. Iespējams, ka kādu gadu šīs sacensības varētu notikt arī Rīgā. Šogad pirmo reizi LU komanda piedalījās Vilema C. Visa starptautiskās komercarbitrāžas inscenējumā (Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot) Vīnē. Šajās sacensībās LU krāsas aizstāvēja Sandija Novicka, Inese Sakārne, Laine Škoba un Ilze Ramoliņa kopā ar komandas treneri docentu Jāni Griģeļoni. Atšķirībā no Telders sacensībām un Viduseiropas un Austrumeiropas valstu tiesas prāvas inscenējuma šīs ir pasaules mēroga sacensības, kurās šogad piedalījās 96 komandas no 35 valstīm un pieciem kontinentiem. Bija tik daudz dalībnieku, ka atklāšanas ceremonija tika organizēta vienā no Vīnes teātriem, bet noslēgums — Vīnes rātsnamā. Šajā konkurencē, neskatoties uz jebkādas pieredzes trūkumu, LU komanda spēja izcīnīt 49. vietu. Šis sacensības jau astoto gadu organizēja Ņujorkas Pace Universitātes Juridiskās augstskolas (Pace University ) Starptautisko komerctiesību institūts. Šogad tā sadarbības partneri bija Amerikas Arbitrāžas asociācija, Starptautiskās Arbitrāžas centrs Vīnē, Parīzes Starptautiskās tirdzniecības kamera, Londonas Starptautiskās arbitrāžas tiesa un UNCITRAL. Izskatāmais kāzuss kā katru gadu skāra līgumu, ko puses noslēgušas saskaņā ar 1980. gada ANO “Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma – pārdevuma līgumiem”. Līdzīgi citiem tiesas prāvu inscenējumiem arī Vilema C. Visa inscenējumā komandas vispirms sagatavo un izsūta rakstisku lietas izklāstu. Ar LU JF atbalstu, gatavojoties sacensībām, LU komanda nedēļu pavadīja UNIDROIT institūtā Romā. Institūts ir dibināts 1926. gadā kā Tautu Savienības palīginstitūcija un atjaunots 1940.gadā. Tā mērķis ir privāto tiesību harmonizācijas un koordinācijas veicināšana. UNIDROIT ir izstrādājis vairākas konvencijas, kā arī 1994. gada UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principus, pie kuru otrās daļas institūts strādā šobrīd. Institūts ir līdzdarbojies arī 1980.gada Apvienoto Nāciju Organizācijas “Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma – pārdevuma līgumiem” izstrādē. Ņemot vērā institūta vēsturi un darbības virzienus, tā bibliotēka apkopo ārkārtīgi plašu materiālu klāstu starptautiskajās privāttiesībās. Tā kā Vilema C. Visa sacensībās piedalās komandas no visas pasaules un tātad arī no ļoti atšķirīgām tiesību sistēmām, sacensību mutiskajā daļā organizatori cenšas vienu otrai pretī likt komandas, kuru pārstāvētās tiesību sistēmas atšķiras. Piemēram, LU pretinieki bija paši sacensību organizatori — Pace universitātes komanda (ASV), Honkongas universitātes komanda (Ķīna), Heidelbergas universitātes komanda (Vācija) un Austrālijas Nacionālās universitātes komanda (Austrālija). Tādējādi sacensību dalībnieki gūst iespēju vērot visai atšķirīgus uzstāšanās stilus un argumentāciju. Arī vērtējošie arbitri parasti pārstāv atšķirīgas tiesību sistēmas un, iespējams, pievērš uzmanību visai atšķirīgiem jautājumiem. Piemēram, gan LU komandai, gan Heidelbergas universitātes komandai viens no tiesnešiem pārmeta nepietiekamu iejūtību pret klientu un pārāk sausu pieturēšanos pie likuma. Savukārt dažas ASV komandas uzstājoties sarīkoja veselu izrādi un, runājot par sava pārstāvamā situāciju, teju vai izplūda asarās. Pēc tam, kad visu triju LU studentu komandu pārstāvji bija snieguši pārskatu par savu dalību starptautiskajās sacensībās, dekāns Z. Mikainis bija priecīgs par to, ka JF studenti spēj piedalīties šādos turnīros, un novēlēja panākumus arī turpmāk. Ikvienā starptautiskā tiesas prāvas inscenējumā tās dalībnieki iegūst ne vien teorētiskas zināšanas, bet arī prasmi argumentēt un jaunus paziņas visā pasaulē. Tradicionālas studiju formas — lekcijas, eksāmeni, semināri, kontroldarbi — spēj dot zināšanas, taču reizēm pietrūkst dziļākas izpratnes par attiecīgajā tiesību sfērā pastāvošajām aktuālajām problēmām. Tādēļ tiesas prāvas inscenējumiem ir liela nozīme studentu prasmju izkopšanā.

Dalīties